«Mēs pārmetam to, ka viņš [A. Lembergs] nav norādījis amatpersonu deklarācijā, ka ir patiesā labuma guvējs šajās kompānijās. Nav deklarējis Regina Development Limited (Regina) 59 701 reģistrēto kapitāla daļu un _Hinch_ 50 tūkstošus uzrādītāja kapitāla daļu,» _Dienai_ atzina valsts apsūdzības uzturētājs prokurors Jānis Ilsters un atgādināja, ka amatpersona tiek saukta pie kriminālatbildības, ja tā nav norādījusi savā amatpersonas deklarācijā visas piederības un īpašuma tiesības kompānijās.
Viens no pierādījumiem
Pēc prokurora teiktā, atšķirībā no Latvijas ārzemēs netiek reģistrēti dibinātāji, bet direktori, kuriem saskaņā ar normatīviem jādeklarē, kā interesēs darbojas. Un abās kompānijās - Hinch un Regina - galīgais patiesā labuma guvējs ir A. Lembergs, norāda J. Ilsters un piebilst, ka kopumā ir runa par daudzām kompānijām. «Tā kā nav jānorāda dibinātāji, akcionāri, tāpēc arī izmanto šādas shēmas,» secina prokurors. Par konkrēto LK patiesā labuma guvēju shēmu prokurors uzzināja no preses, bet par konkrētajām ārvalstu kompānijām - iepriekš no lieciniekiem, dokumentiem, kas šobrīd atrodas krimināllietas materiālos. Prokurors lēsa, ka publicētā shēma varētu noderēt tikai kā viens no pierādījumiem tam, ka A. Lembergs ir šo kompāniju patiesā labuma guvējs, un, ja būs nepieciešams, lūgs procesa virzītājus iesniegt arī Anglijas tiesas spriedumu. A. Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.
Netieši trešdaļa
Īpašuma struktūrā, ko Anglijas tiesa pati pievienojusi spriedumam, redzams, ka A. Lembergam caur Hinch pieder 62% uzņēmumā Regina, kam savukārt piederēja 50% kompānijās Ojay Limited un Easgate Properties Limited, kas savulaik piedalījās LK privatizācijā un vēl līdz 2008. gadam tieši un netieši turēja 27,55% LK akciju, kuras 2008. gadā nodeva International Baltic Investments LTD, iepriekš vēstīja Dienas Bizness. Tādējādi Ventspils mērs kopš Latvijas kuģniecības privatizācijas bijis viens no patiesā labuma guvējiem šajā uzņēmumā, lai gan līdz šim noliedzis jebkādu saistību ar LK. Arī šoreiz A. Lembergs telefoniski noliedza, ka caur vairākām ārvalstu kompānijām būtu patiesā labuma guvējs, tikai atzina, ka LK viņam piederot nepilni 500 tūkstoši akciju. «Tie ir meli, ko Londonas tiesā pauž tā saucamie šakāļi [tā A. Lembergs parasti dēvē savus oponentus Stepanovu, Berķi, Skoku, Ševcovu - red.], lai noslēptos aiz manas muguras,» tā A. Lembergs, norādot, ka nav ne labuma guvējs, ne īpašnieks un «nevienā uzņēmumā no manis smakas nav». Pēc viņa stāstītā, Hinch piederot Ansim Sormulim, kurš Šveicē tiesājas ar «Ostapu Benderu», tas ir, [Šveices advokātu Rudofu] Meroni, kurš esot nobēdzinājis šī uzņēmuma akcijas.
Jāatgādina, ka uzņēmējs A. Sormulis, tāpat kā Ventspils mēra dēls Anrijs Lembergs, arī ir apsūdzēts tā saucamajā Lemberga lietā.
Vēl nav beidzies
Tiesvedībā, kas Lielbritānijā ierosināta pēc LK prasības, kā atbildētāji figurē piecas ārzonu kompānijas - Recoletos Limited, Romanica Overseas Limited, Skeena Overseas Limited, Luzero Limited un Chandler Limited. Tās vaino nelikumīgā vairāk nekā 60 kuģu frakts darījumu noslēgšanā par mākslīgi zemām likmēm 2003.-2005.gadā, tādējādi nodarot LK zaudējumus 100 milj. ASV dolāru apmērā. Lai arī advokāts Viktors Tihonovs apgalvoja, ka tiesā arī pašas kompānijas atzinušās naudas ņemšanā, tomēr, ja tā būtu, tiesa, visticamāk, lietu jau būtu slēgusi, tomēr šīs lietas izskatīšana pēc būtības Anglijas tiesā vēl tikai būs. Tā pašlaik pieprasījusi tikai depozītu vairāku miljonu USD apmērā kā prasības nodrošinājumu. Tādējādi skaidrības, kurš īsti saņēmis naudu no LK caur ārzonu kompānijām laikā no 2003. līdz 2005. gadam, pagaidām īsti nav.
Dienas rīcībā esošā Anglijas tiesas sprieduma kopija arī liecina, ka tiesā, sniedzot liecības, advokāts Mārtiņš Kvēps stāstījis par Ventspils uzņēmumu patieso īpašnieku neformālajām sapulcēm, kas dēvētas par galdu, politisko vienošanos par LK privatizāciju un tās finansēšanas metodēm. No liecības izriet, ka šī shēma savulaik izvēlēta pēc A. Lemberga, Oļega Stepanova, Olafa Berķa, Igora Skoka, Genadija Ševcova un citu «galda» sapulču dalībnieku lēmuma, lai norēķinātos ar «Andra Šķēles vadīto Rīgas grupu» par kuģniecības privatizācijā iegūtajām akcijām.