Finansējuma pieauguma modelis paredzēja, ka līdz 2020. gadam VKKF finansējums būs sasniedzis ne mazāku kā trīs procentus no attiecīgajam gadam prognozētajiem ieņēmumiem no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa un ne mazāku kā 50 procentus no attiecīgajam gadam prognozētajiem ieņēmumiem no izložu un azartspēļu nodokļa valsts budžetā ieskaitāmās daļas. Tādējādi tiktu atjaunots finansējuma modelis, kad fondam novirzāmā summa ir iezīmēta un nav atkarīga no politiķu lēmumiem.
VKKF direktors Edgars Vērpe Dienai gan apliecina, ka cerības nav zaudējis, piebilstot: «Acīmredzot jāsagatavo svarīgāki pierādījumi.» Viņaprāt, ministriem ir kļūdaina izpratne par to, kāpēc kultūra ir ierakstīta Satversmes preambulā.
Pašreizējais VKKF finansējums ļauj piešķirt apmēram 21-22% no prasītā finansējuma, kas ir ļoti maz. Pirmskrīzes periodā šis rādītājs ir bijis ap 35%, bet optimāli būtu, ja varētu piešķirt vismaz 40% no prasītā finansējuma. Projektu skaita izteiksmē šim procentam būtu jābūt vēl lielākam, jo nevienu pieteikumu neatbalsta 100% apmērā. «Ja iedod 20-30% no projekta izmaksām, labi menedžeri no ES fondiem, biznesa un citiem avotiem dabū pārējo finansējumu, bet tie 30% atnāk valstij atpakaļ nodokļos tajā pašā gadā. Finanšu ministrijai būtu jāiemācās to aprēķināt,» izteicās E. Vērpe. Viņš pašreizējo kultūras finansēšanas modeli vērtē kā piederīgu nevis demokrātiskai, bet autoritārai valstij, kas «kultūru tur īsā šņorītē un, ja izstiepto roku netur pietiekami goddevīgi, šņorīti saīsina». E. Vērpe arī atgādina, ka šis lēmums nekādā veidā neietekmētu finansējumu nākamajos trijos gados, jo par to valdība ir jau vienojusies, sastādot šā gada budžetu.
No kultūras darbiniekiem dzirdēts sašutums par finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) valdības sēdē izteikto viedokli, ka proporcionāli no iekšzemes kopprodukta kultūra Latvijā jau šobrīd saņem samērā daudz, salīdzinot ar citām ES valstīm. Tomēr aprēķinos netiek ņemts vērā, ka kultūras finansējuma kopējos skaitļos ietilpst arī finansējums Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai, kas tika pabeigta šogad. Tāpat Ministru kabineta sēdē izskanējis viedoklis, ka, ieviešot fiksētu atskaitījumu no akcīzes, kā arī izložu un azartspēļu nodokļa, varētu rasties situācija, kad kultūra saņem vairāk finansējuma, nekā tai vajadzīgs. Kultūras ministre Dace Melbārde (NA), izvairoties no asiem izteikumiem, lai viņas teikto neuztvertu kā priekšvēlēšanu retoriku, tomēr Dienai pauda izbrīnu, kas noticis starp koalīcijas padomes sēdi, kurā saņemts atbalsts VKKF finansēšanas modelim, un Ministru kabineta sēdi, kurā šī atbalsta vairs nebija. Turklāt valdību veidojošo partiju pārstāvji priekšvēlēšanu debatēs turpina mutiski izteikt atbalstu lielākam finansējumam kultūrai.
Latvijas kultūras modelim 2015.-2018. gadā veltītu diskusiju ar politiķiem vakar sarīkoja Kultūras alianse. Arī tajā bija runa par VKKF finansējumu. Vērtējot diskusijā dzirdēto, Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja Daiga Šiliņa-Gaismiņa atzina, ka ir diezgan skumja sajūta: «Var just, ka atsevišķi cilvēki ir informētāki par kultūras procesiem, citi zina maz, bet izrāda vēlmi uzzināt. Esmu diezgan ilgi saskarē ar politiķiem un zinu, ka ar skaļiem vārdiem nepietiek.» Pēc viņas teiktā, sanāksmē izskanējis, ka VKKF jautājums tiks aktualizēts pēc vēlēšanām, un nav izslēgts, ka, mainoties ministriem, atkal paies laiks, kamēr pie šī jautājuma atgriezīsies.
Sajūta, ka uz papildu finansējumu kultūrai pēc vēlēšanām cerēt nav pamata, pēc diskusijas radusies arī teātra zinātniecei, bijušajai VKKF padomes loceklei Ievai Strukai: «Politisko gribu atrisināt VKKF neatkarības jautājumu no partijām, izņemot Nacionālo apvienību, kurai ir nozares ministre, just nevar.»