Tādēļ tiek ierosināts pārtraukt konkursa procedūru par jaunā termināļa būvi, kurā par uzvarētāju atzina Turcijas operatora TAV/Skonto būve konsorciju, Dienai teica lidostas prezidents Krišjānis Peters. «30 miljoni kā tādi nav atmesti, bet ir jāpielāgo pašreizējai realitātei - plāni vairs nav ekonomiski pamatojami,» viņš sacīja.
Taču doma par jauna termināļa būvēšanu nav atmesta. Turku uzņēmuma vietā par galveno projekta virzītāju varētu kļūt airBaltic. Jaunais terminālis spētu apkalpot piecus miljonus pasažieru un maksātu ap 100 miljoniem eiro. airBaltic prezidents Bertolts Fliks aizplīvuroti norādījis, ka to varētu īstenot kopā ar TAV. Pārējās lidsabiedrības turpināšot apkalpot esošais terminālis, kura spējas ir līdzīgas, ainu iezīmēja K.Peters.
Tiesu nebūšot
Konkurss par jaunās lidostas celtniecību sākās pērnvasar. No atlasītajiem pieciem pretendentiem piedāvājumus iesniedza trīs - Aerix Consortium, vācu Hochtief AirPort GmbH un TAV/Skonto būve. Divi citi - Siemens un GMR International - atteicās, minot, ka nav bijuši pieejami ticami dati par uzņēmuma stāvokli. Otrie sūdzējās premjeram, ka konkurss organizēts vāji un nav atbildis starptautiskajiem standartiem. Būvēt vajadzēja sākt šovasar, nodibinot kopuzņēmumu un nododot termināli koncesijā. Konkursa uzvarētājus paziņoja sasteigti, kad jau bija zināms - A.Šlesers zaudēs satiksmes ministra amatu.
Lidostas vadība tagad vēlas konkursu pārtraukt, jo krīzes ietekmē mainījušies plāni un tik liels terminālis nav vajadzīgs. K.Peters teic, ka tas nedraud ar finanšu sankcijām, jo konkursantu piedāvājumu sagatavošanas izmaksas bijis pašu risks. Tā kā mainījies lidostas attīstības plāns, mainās arī prasības, uz kādām balstīts konkursa nolikums. Lidostas nolīgtais advokātu birojs Kronbergs un Čukste konstatējis, ka līguma sarunu laikā ar TAV nav iespējams grozīt piedāvājumu, jo tad arī citi var pieprasīt tiesības iesniegt piedāvājumus no jauna un nāktos izsludināt jaunu konkursu. Tādēļ labākais risinājums esot pārtraukt esošo.
Plānu piezemēšanas pamatā ir lidostas nolīgto māsterplāna izstrādātāju Hochtief viedoklis, ar ko iepazinusies arī Diena. Hochtief uzskata - 10 miljonus pasažieru lidosta var sasniegt 2022.gadā. Tāpēc attīstību vajagot plānot divos posmos - no 2008. līdz 2013.gadam attīstīt lidostu sešu miljonu pasažieru apkalpošanai (tikai ar uzlabojumiem spēj panest esošais terminālis), bet līdz 2022.gadam - 10 miljoniem. Hochtief māsterplāns neatbild uz galveno jautājumu - vai vajadzīgs jauns terminālis vai arī šādai pasažieru plūsmai pietiktu ar esošā paplašināšanu, jo plāna autori ņem vērā lidostas uzstādījumu par diviem termināļiem.
Šogad lidosta cer apkalpot četrus miljonus pasažieru un ir viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem, kam iet labi - pasažieru pieaugums turas plānoto 10% robežās. Tas notiek uz tranzīta pasažieru rēķina. Tiesa, no tiem lidosta neko nepelna, jo nodeva par tranzīta pasažieriem stāsies spēkā novembrī. Tranzītā dodas nedaudz vairāk kā 30% lidostas pasažieru.
Sākumā koncesija
Attīstības plānu maiņā būtiska loma bijusi arī airBaltic jūnijā lidostai un Satiksmes ministrijai (SM) rakstītajai vēstulei, kurā lūgts atcelt pašreizējo projektu un izveidot jaunu koncepciju ar lētāku termināli. Ja projektu turpinātu, lielās investīcijas spiestu noteikt ļoti augstas termināļa maksas un Rīga nespētu konkurēt ar citām lidostām. airBaltic ir lielākais lidostas klients un šogad pārvadājusi 62,5% visu pasažieru.
Lidosta SM piedāvā divus risinājumus. Īstermiņa - līdz jaunā termināļa uzcelšanai nodot airBaltic koncesijā lidostas zonu, kas sākas pēc drošības un pasu kontroles, lai lidsabiedrība pati to pielāgo tranzīta pasažieru vajadzībām. «Vienlaikus mums būs jāizstrādā stingri līgumi, lai tas nepasliktinātu pārējo lidsabiedrību stāvokli un darbību,» teica K.Peters. Šī ziņa varētu darīt uzmanīgas pārējās lidsabiedrības, kam ir rūgta pieredze ar biznesa atpūtas zonas nodošanu airBaltic, kas to renovēja un pieprasīja par 360% lielāku cenu.
Ilgtermiņa risinājums būšot jaunā termināļa būve tranzīta pasažieriem, kur galvenā loma būtu airBaltic. Lidosta izīrēšot zemi. Ir neskaidri jautājumi, piemēram, kā ievērojamos zaudējumos slīgstošā nacionālā lidsabiedrība nodrošinās nepieciešamo finansējumu vai kāds būtu tās iecerētais celtniecības un apsaimniekošanas modelis. airBaltic paziņoja, ka Diena ir tendencioza un informāciju atspoguļo neproporcionāli un, uz jautājumiem neatbildēja un ieteica izmantot publiski pieejamo informāciju. Par šiem jautājumiem tā publiski gan nav izteikusies.
Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) ar piedāvājumu iepazīsies šonedēļ un tad izteiks vērtējumu, bet galavārdu tuvākajās nedēļās teiks valdība.
Lidostā palikušās pēdējās lielās lidsabiedrības Lufthansa pārstāvis Baltijā Matiass Hinze, vērtējot jauno plānu, uzsvēra - ja plāni samazināti par divām trešdaļām, būtu lietderīgi rīkot jaunu un godīgu konkursu. Ņemot vērā ilgtermiņā plānotos pasažieru apjomus pasaulē, lidostas paplašināšanās noteikti esot vajadzīga. 10 miljoni Rīgu ievietotu tai pašā līgā, kur šodien ir Helsinki, Lisabona vai Hamburga. «Lai to sasniegtu, Rīgai vajag vairāk kontinentālo un noteiktu skaitu starpkontinentālo mērķu un daudz, daudz vairāk lidsabiedrību,» viņš sacīja un piebilda, ka izaugsmi nevar nodrošināt tikai uz airBaltic un Ryanair rēķina. «Tas nav veselīgi lidostai un nozīmē augstākas cenas patērētājiem. Rīgā esošo aviolīniju skaits jau ir kritisks.» Lufthansa cerot, ka Latvijas valdība sapratīs - tikai dažu lidsabiedrību atbalstīšana ilgtermiņā nav izdevīga. Pēc vācu lidsabiedrības vērtējuma, reālistiski skaitļi Rīgai esot 6-8 miljoni pasažieru.
Kūrē TP Krastiņš
Dienas rīcībā esošās ziņas vedina domāt, ka no airBaltic puses par galveno projekta virzītāju nozīmēts Edmunds Krastiņš. Bijušais Rīgas domnieks pēdējās vēlēšanās nestartēja un pēc tam atkāpās no Rīgas brīvostas valdes un airBaltic padomes. Tagad viņu stāda priekšā kā B.Flika padomnieku, kurš atbild par jaunā termināļa projektu, apliecināja neoficiāli avoti. Tas ļauj izbēgt no valsts amatpersonas statusa un vajadzības atklāt algu.
E.Krastiņš pirms pāris nedēļām sacīja, ka viņa amats airBaltic nav Dienas darīšana, bet airBaltic «vienkārši nekomentē». Kad Diena uzdeva jautājumus SM, kas ir valstij piederošo 52,6% kapitāldaļu turētāja, padomes loceklis Arnis Muižnieks atbildēja, ka nezina, jo «mēs nesekojam uzņēmuma kadru politikai, tikai apstiprinām valdi».