Jāpiebilst, ka pirms aptuveni divām nedēļām tieši _airBaltic_ vērsās Konkurences padomē pret lidostu _Rīga_, ceļot sūdzību par aptuveni sešiem miljoniem latu sakarā ar, viņuprāt, nevienlīdzīgu tarifu politiku.
«Lidosta Rīga ar savu sūdzību tikai izdara publisku spiedienu tā vietā, lai problēmu ar tarifiem konstruktīvi risinātu,» teica airBaltic korporatīvo attiecību viceprezidents Jānis Vanags. «Mūsu prasību pret airBaltic nekādā veidā nevar saistīt ar Ryanair un airBaltic piemērotajiem lidostas maksājumiem. Līgums ar Ryanair ir noslēgts 2004. gadā, bet mūsu 2,5 miljonu latu prasība pret airBaltic ir par periodu kopš 2009. gada novembra līdz šā gada vasarai,» norādīja VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes loceklis Jānis Ķuzulis, sakot, ka šajā laika periodā airBaltic nav apmaksājis 146 lidostas rēķinus. Viņš piebilda, ka līdz tam lidosta Rīga mēģinājusi ar airBaltic vienoties par labprātīgu parādu nomaksu. Ticis sastādīts pat rēķinu nomaksas grafiks, ko airBaltic tomēr neesot ievērojis. airBaltic pārstāvji parādu esamību neapstiprina. Diena jau rakstīja, ka pērnā gada novembrī Konkurences padome lika lidostai Rīga atcelt līdz tam airBaltic un īru lidsabiedrībai Ryanair piemērotās 80% apjoma atlaides. Tomēr airBaltic uzskata, ka atlaides atceltas tikai viņiem, kamēr Ryanair saglabātas esošajā apmērā, proti, ir divas reizes zemākas nekā airBaltic. Lidostas pārstāvji atsakās komentēt ar atsevišķām aviosabiedrībām noslēgtos līgumus, atsaucoties uz konfidencialitāti. «Ir Ministru kabineta noteikumos noteiktas izmaksas, kas visām aviosabiedrībām ir vienādas. Tā ir maksa par lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos, kā arī par pasažieru termināļa izmantošanu. Atšķirīgās izmaksas veidojas izvēles pozīcijās, piemēram, vai aviosabiedrība vēlas izmantot pasažieru tiltu, vai arī pasažieri uz lidmašīnu dodas ar autobusu vai kājām,» skaidroja lidostas Rīga preses sekretārs Mārtiņš Langrāts.
«Starptautiskās lidostas Rīga un airBaltic domstarpības Satiksmes ministrijai (SM) nav jaunums. Uzņēmumi jau iepriekš ir izteikuši pārmetumus viens otram,» norādīja SM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Eida. Viņa piebilda - ministrija uzskata, ka abām pusēm ir savi mājasdarbi, kas jāveic. «Par sniegto pakalpojumu, protams, ir jānorēķinās, tomēr arī lidostai ir jārada pārliecība, ka tai pret visām aviokompānijām ir vienāda pieeja. Valsts uzņēmumiem tāpat kā privātajiem uzņēmumiem ir jāaizstāv savas intereses. Valsts intereses šajā gadījumā ir, lai ne viens, ne otrs uzņēmums neciestu zaudējumus un tiktu nodrošināta abu uzņēmumu darbība,» uzsvēra I. Eida. Vienlaikus abas konfliktējošās puses uzsver, ka radušās finansiāla rakstura domstarpības, cerams, neatstās ietekmi uz citu airBaltic un lidostas Rīga kopīgu projektu- jaunā pasažieru termināļa būvniecību, ko pēc diviem gadiem apņēmies uzbūvēt airBaltic.