Droši vien katram no mums ir gadījies piedzīvot to kaitinošo situāciju, kad, kāpjot pieturā pienākušā autobusā vai tramvajā, kāds no priekšā esošajiem uz kāpnēm pēkšņi sāk minstināties, prasa visiem, kāds ir braucamlīdzekļa numurs, tad pārdomā, lec laukā, paniski grūstot iekšā kāpjošos. It kā jau laikus nebūtu bijis iespējas visu noskaidrot un izdomāt. Apmēram šādas asociācijas veidojas, vērojot jaunās valdības uzvedību saistībā ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu.
Patīk vai nepatīk tirgus liberalizācija, patlaban tam vairs nav nozīmes. Esam situācijā, kad starta poga jau nospiesta un process sācies, kā savulaik teica PSRS vienīgais prezidents Mihails Gorbačovs. Valstij piederošais Latvenergo jau tērē simtus tūkstošu, lai informētu patērētājus par jaunajiem spēles noteikumiem. Un tas nozīmē, ka jau tagad visai viegli aprēķināt, cik lieli būs šī uzņēmuma zaudējumi, ja politiski tiks izlemts piebremzēt pārmaiņas uz dažiem mēnešiem.
Skaidri redzams, ka ministru un deputātu spriedelēšana par to, ka tirgus atvēršanas laiku varētu pārcelt, ir vienīgi tukša putu kulšana ar mērķi radīt iespaidu vēlētājiem, ka kāds pēkšņi par tiem rūpējas. Ir taču skaidrs, ka tajos dažos mēnešos nekādas radikālas iesāktā kursa izmaiņas nav gaidāmas - neviens no musinātājiem par pilnīgu tirgus liberalizācijas atcelšanu pat neieminas. Tikai domā par sevi - tiecas novilkt laiku, lai pārmaiņas ir pēc, nevis pirms vēlēšanām.
Līdz ar to faktiski šāda spēlēšanās ar sabiedriski svarīgiem jautājumiem vērtējama tikai un vienīgi kā apzināta kaitniecība - daudzi noticēs, ka var kas mainīties, atcels uz pēdējo brīdi lēmuma pieņemšanu par izdevīgāko piegādātāju un patēriņam atbilstošāko tarifu. Tad skries stāvēt garu garās rindās klientu apkalpošanas centros. Bet elektroniskās līgumslēgšanas sistēmas serveri bruks nost no lielās pārslodzes.
Ja tiešām kāds politiķis vēlētos ko lietderīgu darīt sabiedrības interesēs, tam visa uzmanība būtu jāvelta iepriekšējās valdības laikus neizpildītiem mājasdarbiem. Jau pirms gada prezentētā TNS pētījumā bija redzams, ka ceturtā daļa Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nespēj pilnībā nomaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Dombrovska valdība to zināja. Tāpat kā to, ka līdz ar elektrības tirgus atvēršanu vairs nepastāvēs Latvenergo savulaik politiski uzspiestais Starta tarifs un tieši nabadzīgākā sabiedrības daļa cietīs visvairāk. Bija vairāk nekā pietiekami daudz laika, lai sagatavotu atbalsta sistēmu. Tas netika izdarīts, bet vēl ir iespēja šo kļūdu labot.
Pašreizējā premjerministre Laimdota Straujuma vārdos jau apliecinājusi sevi kā konservatīvu politiķi. Būtu laiks to darīt pamanāmu arī darbos. Nevis radīt jaunas neskaidrības sabiedrībā ar pieļāvumiem par sāktu pārmaiņu apturēšanu, bet gan apliecināt konsekventu, prātīgu, pārdomātu pieeju. Iet secīgi - soli pa solim. Raugoties uz norisēm valstī kompleksi un izvērtējot labākās rīcības iespējas konkrētā situācijā. Jo sabiedrība no politiķiem sagaida nevis problēmu risināšanas īslaicīgu imitāciju, bet gan lielāku drošību un skaidrību par savu nākotni Latvijā.