Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) arī turpmāk vēlas vadīt Ekonomikas, Zemkopības, Aizsardzības, Veselības un Labklājības ministrijas. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pieļāva vienīgi kādas jomas samainīšanu ar partneriem, jo ZZS vēlas iegūt arī Satiksmes ministriju vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Ja ZZS pārņemtu satiksmes nozares vadību, tad, visticamāk, ministrijas vadībā atgrieztos tagadējais labklājības ministrs Uldis Augulis. Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) uzstās uz to, lai arī turpmāk Dace Melbārde būtu kultūras ministre un lai NA paliktu VARAM, Dienai sacīja NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Jaušams, ka par Dzintara Rasnača vadīto Tieslietu ministriju partija tā necīnīsies. Sestdien NA kongresā plānots partijas valdē ievēlēt arī kultūras ministri D. Melbārdi, kas būšot apstiprinājums tam, ka partija viņu novērtējot. D. Melbārdi un aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (ZZS) atzinīgi vērtēja arī Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, norādot uz sabiedrības atbalstu minētajiem ministriem.
Vienotībai kā premjera partijai komplektā varētu nākt finanšu un ārlietu ministru amati. Tās pārstāvji tagad vēl vada arī Iekšlietu un Izglītības un zinātnes ministriju. Taču koalīcijai plānots pieaicināt arī Latvijas Reģionu apvienību (LRA). Valdībā ir paredzamas plašākas pārmaiņas, lai arī sabiedrība sajustu, ka tā ir jauna valdība ar citu vilkmi, Dienai apstiprināja A. Kampars, kurš vēlas, lai partiju attiecības būtu koleģiālākas un tās visas kopā uzņemtos solidāru atbildību par valdības lēmumiem. «Mēs vairs nevēlamies tādu valdību, kur vieni var visu torpedēt, bet pēc tam atbildību uzliek Vienotībai,» sacīja A. Kampars.
Taču ZZS frakcijas vadītāja A. Brigmaņa bravūrība liecina, ka ZZS nav noskaņota atvieglot Vienotības dzīvi un izmantos visas iespējas, lai iegūtu sev vēlamās pozīcijas. Viņš nedomā, ka valdību varētu izveidot līdz gada beigām. «Ja valdības demisija tik ilgi brieda, tad visam jau bija jābūt gatavam,» sacīja A. Brigmanis. Ja Vienotība gribot paplašināt koalīciju, tad lai daloties ar LRA arī amatos. NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pret LRA iesaistīšanu ir labvēlīgāk noskaņots, jo pēc Saeimas vēlēšanām Nacionālā apvienība pati bija rosinājusi LRA aicināt koalīcijā. R. Dzintars nedomā, ka ir pamats sākt sarunas ar pārmetumiem par nekoleģialitāti, jo valsts budžeta pieņemšana parādījusi pretējo - NA bijusi piekāpīgāka, nekā varbūt to sagaidīja partijas vēlētāji.
Lai izvēlētos premjera kandidātu un sagatavotu argumentus, ar kuriem sabiedrību pārliecināt par šo cilvēku, Vienotība, iespējams, cenšas iegūt laiku un sāks ar darāmo darbu plānu, kuru sagatavoja otrdien. Pamatā tie būs partijas simtgades plānā nosauktie uzdevumi, kurus paredzēts īstenot līdz Saeimas vēlēšanām 2018. gadā. Tostarp ir arī apņemšanās izveidot stiprus novadus, īstenojot pašvaldību refromu. «Ar novadu apvienošanas plānu viņi var vispār pie mums nenākt,» sacīja A. Brigmanis. Viņaprāt, sarunu sākšana ar darbu sarakstu izskatoties pēc laika novilcināšanas, jo galvenā cīņa būs par atbildības sfēru sadalīšanu.
A. Brigmanis uzskata, ka partijām vispirms jāpasaka sabiedrībai, kas atbildēs par Izglītības un zinātnes ministriju un par kādu izglītības reformas modeli tās ir vienojušās. Tam A. Kampars piekrīt un atzīst, ka ir jābūt ministram, kas spēs reformas īstenot. «Un tad vēl partijām ir jāpasaka, ka novadi var dzīvot mierīgi un neviens tos neapvienos,» piebilda ZZS frakcijas vadītājs. Tas radīja iespaidu par tīšiem centieniem parādīt Vienotības bezspēcību ZZS priekšā, labi apzinoties, ka bez ZZS nevienu valdību nevar izveidot. A. Kamparu tas nepārsteidz, jo «viņi ir labi iejutušies šajā lomā». Par koleģiālu darba stilu A. Brigmanis tomēr būšot gatavs diskutēt.