Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane skaidro, ka šī rezolūcija attiecas uz atsevišķiem augsta riska un sarežģītības darījumiem, kur darījuma partneris prasa garantijas par akcionāra rīcību. Kā raksturīgāko piemēru viņa minēja neseno vilcienu iepirkumu. «Tāpēc ir jābūt mehānismam, kā tiek apzināta šādu valsts saistību uzņemšanās un izvērtēta to atbilstība valsts interesēm. Ir svarīga sākotnējā iesaiste pirms līguma saskaņošanas un parakstīšanas, jo jebkādas korekcijas var veikt tikai pirms līguma noslēgšanas,» norādīja E. Dreimane.
Vērtēti tikšot tikai tādi procesi, kur finansiālas saistības var iestāties pašai valstij - ja Eiropas Komisija konstatē, ka ES fondu līdzekļu finansētā projektā ir atkāpes no likumos un ES aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz konkursa norisi, valstij var nākties projektu finansēt no valsts budžeta līdzekļiem, tas ir, šādos gadījumos ir izslēgta iespēja projektu finansēt no ES fondiem. Valsts kanceleja uzsver, ka rezolūcija attiecas tikai uz kapitālsabiedrībām, kur valstij pieder 100% kapitāldaļu.
Jauno kārtību kritizējis biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs, bijušais premjers Andris Bērziņš. «Bieži vien pat jūnijā ceļu būvētāji nevar sākt strādāt objektā, jo iepirkumi nepārtraukti tiek apstrīdēti. Ja tagad klāt vēl nāk prasība iepirkumus izvērtēt valdībā, tas var torpedēt nozari. Un ne tikai ceļu būves nozari,» uzsvēra A. Bērziņš, kurš uzskata, ka šāda valdības rezolūcija acīmredzot ir sekas tam, kādā kvalitātē ministrijām līdz šim ir izdevies veikt iepirkumus, sagatavot visus dokumentus un vadīt procesu.
LETA