Tajā pašā laikā, vērtējot būvniecības apjomu dinamiku salīdzināmās cenās, kā arī izslēdzot cenu ietekmi, redzams, ka krīzes ietekme uz nozari ir daudz būtiskāka. Lai arī būvniecības apjomi pēdējos gados samērā strauji auguši, tie tomēr ir par 38% mazāki nekā pirms krīzes 2007. gadā un par 26% mazāki nekā 2006. gadā.
Krīzes laikā, ievērojami sarūkot iekšējam pieprasījumam, būvniecības nozare spēja daļēji pārorientēties uz ārējiem tirgiem. Jau pērn, salīdzinot ar 2007. gadu, būvniecības eksports pieauga 2,5 reizes, liecina EM rīcībā esošā informācija. Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs norāda, ka ārējais tirgus tomēr ir būvniecības milžu priekšrocība. Mazajiem būvniekiem to iekarot ir grūti. Kas notiek būvniecības nozarē, un cik daudz būvējam ārpus dzimtenes?
Spēles noteikumi
Lai gan EM apgalvo, ka būvniecības eksporta dinamika patlaban ir mērenāka nekā pērn, jo ārējos tirgos ekonomiskā situācija ir saspringta un pieprasījums pēc būvniecības darbiem pavājinās, lielie Latvijas būvnieki tomēr veiksmīgi realizē eksportu. EM dati liecina, ka visvairāk būvniecības eksporta saistīts galvenokārt ar ES valstīm - Zviedriju (12% no visa eksporta) un Lielbritāniju (7% no eksporta).
Būvniecības uzņēmums SIA Arčers, kura pamatdarbība ārpus Latvijas ir stikloto būvkonstrukciju ražošana un uzstādīšana, apgūstot eksporta tirgu, pirmo projektu realizēja 2004. gadā. Šobrīd būvfirma 35% no uzņēmuma Latvijā saražotās produkcijas novirza ārvalstu tirgiem. Galvenās eksporta mērķa valstis šobrīd esot Norvēģija, Beļģija un Zviedrija, iestrādes izveidotas arī Dānijā un Lielbritānijā. Iekarojot ārvalstu tirgu, meitasuzņēmumus Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un Vācijā izveidojis Skonto Enterprises, stāsta būvfirmas īpašnieks Guntis Rāvis un apgalvo, ka kopš 2009. gada ārvalstīs realizēti jau vairāk nekā 50 objektu, ik gadu dubultojot uzņēmuma apgrozījumu.
Izvēloties valstis, kuru tirgu iekarot, būvnieki analizē pieprasījumu un kopējos būvniecības apjomus, norāda G. Rāvis. Arčera valdes priekšsēdētāja vietnieks Edijs Purmalis atklāj, konkrētās ārvalstis izvēlētas galvenokārt sakārtotā tirgus un skaidru, godīgu spēles noteikumu dēļ. Nozīmīgs faktors esot arī attālums, jo konstrukciju transportēšana un darbinieku ceļošana veido būtiskas izmaksu pozīcijas.
Asa konkurence
Asa konkurence valda ikvienā tirgū, un ne Skandināvija, ne rietumvalstis nav izņēmums, norāda E. Purmalis. Viņš stāsta, ka neviens no vietējiem uzņēmumiem Eiropas mērogā nevarot sacensties ar konkrētā reģiona milžiem. Turklāt veiksmīgi konkurēt starptautiskā mērogā var tikai tie uzņēmumi, kuri jau nostiprinājušies Latvijā un kuriem ir pieejami gan līdzekļi, gan laiks ārvalstu tirgu iekarošanai. Viņš uzsver, ka Latvijas būvniecības nozares uzņēmēju vidē reti notikušas diskusijas par kopīgu sadarbību ārvalstu tirgu iekarošanā. Ja tā būtu, Latvijas uzņēmumi ārvalstu konkurencē spētu sasniegt daudz vairāk.
Ārvalstīs Latvijas būvnieki veic gan valsts un pašvaldību, gan privātā segmenta pasūtījumus - strādā dzīvojamo māju, biroju ēku, slimnīcu, skolu būvniecības projektos. Un latviešiem par pasūtījumu iegūšanu jāsacenšas ne tikai ar vietējiem, bet arī ar Austrumeiropas valstu uzņēmumiem. «Zemākā cena jau sen vairs nav galvenais konkurences instruments ārvalstīs. Šāds priekšstats ir ļoti novecojis. Tā tas bija aptuveni pirms septiņiem gadiem, kad par pamatu veiksmei tika uzskatīts Latvijas ļoti lētais darbaspēks. Tagad tas ir izlīdzinājies, jo gan mūsu darbaspēka izmaksas augušas, gan arī ārvalstu likumdošana paredz ārzemniekiem maksāt tāda paša līmeņa algas kā vietējiem. Un arodbiedrības tam seko līdzi ļoti skrupulozi,» skaidro E. Purmalis un turpina: «Jā, mums ir lētāki energoresursi, tātad ražošana. Taču, ja mūsu produkta cenā jāiekļauj arī transports, darbinieku ceļa biļetes, komandējuma nauda un dzīvošanas izmaksas, tad tas pats vien sanāk. Šobrīd, piedāvājot savus pakalpojumus ārpus Latvijas, jābūt gataviem uz ļoti gudru konkurenci labi sakārtotā tirgū.» Tāpēc, līdzīgi kā mūsu valstī, eksporta tirgos Latvijas uzņēmēji konkurē ar labiem speciālistiem, darbu kvalitāti un īsiem izpildes termiņiem.
Īpaši augstu attieksmi pret klientu un sadarbības spējas novērtē skandināvi. Uz to norāda arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Norvēģijā vadītājs Gatis Ginters un stāsta, ka, piemēram, norvēģi, kuri pēc dabas ir kūtrāki, novērtē, ka latvieši Norvēģijā strādā maksimāli daudz virsstundu - tik, cik vien likums atļauj, - un darbus pabeidz savlaicīgi.
Uzticību iegūt nav viegli
Uzņēmēji atzīst, ka ārzemju partneru uzticību iegūt nav viegli. Arčera pārstāvis stāsta, ka no brīža, kad tiek pieņemts lēmums sākt darbu nepazīstamā valstī, līdz pirmajam pasūtījumam vidēji paiet divi gadi: «Pasūtītāji no ārvalstīm potenciālo sadarbības partneri vērtē ļoti rūpīgi, ierodas vairākās vizītēs, patestē ar kādu nelielāku objektu. Taču tad, kad šī uzticība iegūta, sadarbība veidojas ilgtermiņā.» Otrs grūtību bloks esot katras valsts oficiālo prasību izpilde, sākot ar atbilstošās likumdošanas izzināšanu un beidzot ar profesionālās pieredzes pierādīšanu, vietējās klasifikācijas prasību izpildi un sertifikātu iegūšanu.
E. Purmalis sašutis, ka Latvijā ir citādi - pēc Latvijas likumdošanas jebkurš ārvalstu uzņēmums var ienākt mūsu tirgū un tūlīt sākt strādāt, jo ne Publisko iepirkumu likums, ne Būvniecības likums pagaidām neprasa apliecināt kvalitāti, pieredzi un spējas pirms piedalīšanās iepirkumu konkursos. «Arčers līdz šim ārvalstīs strādājis kā Latvijas uzņēmums. Tieši tādēļ katrā jaunā eksporta tirgū esam izgājuši nopietnus kvalifikācijas posmus un pārbaudes. Latvijā nekas tāds netiek prasīts. Vērtējot ārvalstu būvniecības nozares regulējošās likumdošanas normas, uzteicama ir Beļģijā ieviestā sistēma - katrs uzņēmums jau sākotnēji tiek klasificēts atbilstoši pieredzei un kvalifikācijai. Pēc tam atbilstoši tai, tas piedalās sava līmeņa objektu būvniecībā. Jaunais Būvniecības likums Latvijā paredz ieviest līdzīgu sistēmu, kas vērtējams pozitīvi.»
Uz E. Purmaļa iebildumiem EM norāda, ka iespēju ienākt Latvijas tirgū citu ES dalībvalstu būvniecības uzņēmumiem paredz ES pamatprincipi. Līdzvērtīgi šādas tiesības ir attiecināmas arī uz Latvijas uzņēmējiem citās ES valstīs. Vērtējot Latvijā veiktos būvdarbus un izpildītājus, EM secinājusi, ka pamatā tos tomēr vietējie būvuzņēmēji.