Ikreiz, kad atveru Neila blogu, es pasmaidu: kā iespējams aprakstīt tik daudz notikumu un lietu, kuras it kā paslīd garām, bet sniedz tos mazos prieka uzplaiksnījumus? Piemēram, viesībās pirmajam tikt pie uzkodu galda - katrs, kurš kaut reizi nonācis šādā situācija, zina, par ko es runāju, vai arī tie, kuri palikuši pēdējie, arī nojautīs, ap ko lieta grozās. Un vēl darāmo lietu sarakstā izsvītrot pēdējo ierakstu vai no jaunā telefona novilkt plastmasas aizsargplēvīti. Neticami, bet tas viss ir lieliski! Gribat vēl? Kā būtu ar pastaigu pa rajonu, kur esat uzauguši, nonākot līdz mājai, kuras durvis esat atvēruši neskaitāmas reizes. Es pati mēdzu reizi gadā veikt šo svētceļojumu, lūkojoties piektā stāva logos un iztēlojoties, kas stāv uz palodzes, kura bija mans skatu tornis. Šopavasar es pat no prieka apraudājos, kad ar velosipēdu braucu pāri Gaisa tiltam. Kāds teiks, kas tur sevišķs, bet man tas tilts ir īpašs. Un kas dara laimīgus jūs? Kas liek priekā izsaukties «LIELISKI» vai kā autors saka «Awesome». Ne velti no parasta neveiksminieka mājaslapas un nu jau vairāku grāmatu autors Neils kļuvis par daudzu cilvēku apbrīnas objektu. Jo vīru jau neskatām no cepures un vai mums nav vienalga, ar kādu auto viņš pārvietojas, galvenais, ka Neils mūs iedvesmo. Es, piemēram, šorīt priecājos par kafijas tasi, kuru varu iedzert agrāk nekā parasti, priecājos, ka bērni vēl čuč, bet pretējā ielas pusē dārznieki rosās ap puķu dobēm, un vēl es pasmaidu par to, ka lietus salējis manas puķu kastes - jesss! viens darbiņš mazāk!
Un iespējams, ka šī numura tēma - Svētceļojums kopā ar bērniem, liks jums apjaust, ka pienācis laiks kādam jaunam piedzīvojumam, kas, pēc mūsu raksta varoņu teiktā, noteikti saliedē ģimeni. Tieši garajā ceļā, kas ved uz noteiktu galamērķi, visticamāk, piedzīvosiet daudzus mazos prieka brīžus, kas liks izsaukties: «Lieliski!»