Bronzas ananass viņas vadītajai komandai - Zaigas Gailes birojam - tika pasniegts par Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas rekonstrukcijas projektu, kas tika izstrādāts pēc starptautiskās pieminekļu aizsardzības organizācijas Europa Nostra iniciatīvas. «Tas bija mīlestības pilns darbs,» atzīst arhitekte, kura priecājas par demokrātiska projekta uzvaru. Jau otro gadu pēc kārtas galveno apbalvojumu Latvijas arhitektūrā saņem skola - iepriekš to ieguva MADE arhitekti par Saldus Mūzikas un mākslas skolas projektu. «Es domāju, ka tā ir likumsakarīga sagadīšanās, kas vērsta uz bērnu radošo izglītību, jo abus projektus ir finansējis ERAF. Esam iemācījušies kvalitatīvi, disciplinēti un kreatīvi apgūt Eiropas atbalstu,» viņa uzskata.
Sarunā ar laikrakstu Diena Zaiga Gaile atgādina faktu, ka pērn viņiem (ar Māri Gaili - red.) tika piešķirts tituls Gada rīdzinieks 2013 par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, taču arī pašai Rīgas domei vajadzētu spēt saredzēt, ka noplukušās koka mājas pilsētā ir īstas pērles un tās būtu jāsakārto. «Kad atbrauc ārzemju eksperti, viņi mums jautā - vai jūs aptverat, kāda tā ir vērtība?! Mums ir jāpierod pie Eiropas vērtībām,» norāda arhitekte. Viņa stāsta, ka nesen bijusi Amsterdamā: «Tur mēs baudām vidi ar vecām mājām, kuras ir renovētas un apdzīvotas burvīgos un amizantos veidos - galerijas, muzeji, kafejnīcas.» Patlaban mūsu pilsētā ir vērojamas atsevišķas iniciatīvas, bet trūkst kopēja pašvaldības redzējuma.
Ko dara Rīgas dome, lai uzlabotu pilsētas telpu? Ļoti labi, ka tā ir sakopusi kanālu un apkārtējos parkus, taču tā piešķir naudu ekstrēmiem uguņošanas pasākumiem, kuros to izšauj gaisā, kamēr Alberta iela, uz kuru mēs vedam tūristus skatīties Mihaila Eizenšteina ēkas, «ir vienkārši katastrofālā situācijā».
Latvijas Arhitektūras gada balvas ceremonijā trīs darbi tika novērtēti ar otrās pakāpes gada balvu jeb ananasa šķēli: ielu telpu restaurācija Kuldīgas vecpilsētā, Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā centra arhitektoniskā izpēte, attīstības koncepcija un kultūrvēstures tūrisma takas izveide, kā arī pilsētvides pasākumu cikls Manual: Urban Sports and Architecture - viens no tā autoriem ir Vīnes Mākslas akadēmijas arhitektūras studiju 2. kursa students Helvijs Savickis.
«Tur katrā publiskā vietā ir iespēja nodarboties ar sportu, vienalga, vai tas būtu uzstādīts basketbola grozs vai ierīkots neliels skeitparks,» par Austrijas galvaspilsētu teic arhitekts. Ar šādu iespēju neesamību Latvijā viņš saskāries, kad savulaik aizrāvies ar basketbolu un diezgan daudz iznācis spēlēt uz ielām. Taču Helvijs Savickis domā, ka uztvere par to, kādai ir jābūt kvalitatīvai telpai, pamazām sāk mainīties.
«Ir jāiet ārā un jārunā ar cilvēkiem - kopā ar viņiem jātaisa projekti, kuros visi var iesaistīties un kuri nes labumu,» viņš akcentē.
Arhitektam zvanījuši vairāki skeiteri, un tūlīt sāksies diskusija par Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku: «Pie tās ir ideāla skeitošanas vieta!» Jautājums būs, kā mēs rīkosimies - vai sekosim tādu jaunāko kultūras ēku piemēriem kā Oslo opera vai Barselonas Laikmetīgās mākslas muzejs (MACBA), kur skeitbords tiek veicināts un draudzīgi pastāv līdzās.