Droši vien vairs nav sevišķi tāla tā diena, kad profesionālais revolucionārs, Saskaņas centra garīgā līdera Jāņa Urbanoviča sirdsapziņas bruņinieks un bijušais nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans kļūs par Latvijas Republikas pilsoni. Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi viņa pieteikumu un uzdevusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izskatīt iesniegumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Šis lēmums no valsts puses visticamāk, tiks pārsūdzēts, taču īstu iemeslu, kādēļ Lindermanam aizliegt naturalizēties, nemaz nav. Viņš brīvi runā latviski, ir šeit piedzimis un nodzīvojis gandrīz visu mūžu. Jā, par viņa lojalitāti valstij varētu pastrīdēties, taču tas, lai kā arī varbūt to negribētos, ir interpretācijas jautājumus un pilsonība līdz šim noteikti ir piešķirta arī daudz kaitnieciskāk noskaņotiem elementiem.
Tas viss nozīmē to, ka jau drīz Lindermans varēs sākt baudīt visas tās priekšrocības, kuras sniedz Latvijas pilsonība. Un galvenais noplūcamais auglis neapšaubāmi būs tiesības piedalīties vēlēšanās. Saeimas un pašvaldību. Pagaidām, protams, grūti prognozēt, kā viņam šajās vēlēšanās klāsies. Var būt tā, ka Saskaņas centra vēlētājs beidzot būs atradis savu īsto es un viņa balss masveidīgi aizies Lindermanam, paceļot nu jau piecdesmit gadu slieksni pārkāpušo jauneklīgā paskata ielu politiķi vēl nebijušos augstumos. Tikpat labi var iznākt, ka krievvalodīgo vairākums nemaz nav tik radikāls, kā vispārpieņemts uzskatīt, un Lindermans tā arī paliks skaļa, bet savā būtībā tomēr diezgan margināla parādība. To, kā būs, rādīs laiks. Taču vienlaikus tas, ka Lindermans būs Latvijas pilsonis, ir vairāk labi nekā slikti. Pirmkārt, tas reizi par visām reizēm parādīs, cik tad liels ir Latvijas reālais pieprasījums pēc atklāti šovinistiskām idejām. Un tas nav maz. Otrkārt, ļaujot Lindermanam ienākt lielajā politikā, mēs noteikti padarītu to daudz godīgāku. Jo viņš pilnīgi noteikti latviski un krieviski runājošajai auditorijai teiks vienu un to pašu, neliekuļos par saskaņu un sacīs tieši to, ko domā viņa vēlētājs.