Pēc viņas teiktā, šādā veidā tiks sperti pirmie soļi studiju sadrumstalotības mazināšanai, kas ir izteikta problēma Latvijas augstākās izglītības sistēmā. Piemēram, pedagoga izglītību par valsts budžeta līdzekļiem ik gadu iegūst 1379 skolotāji sešās valsts dibinātajās augstskolās - Latvijas Universitātē (365 budžeta vietās), LLU (47 budžeta vietās), Daugavpils Universitātē (180 budžeta vietās), Liepājas Universitātē (205 budžeta vietās), RPIVA (427 budžeta vietās) un Rēzeknes Augstskolā (155 budžeta vietās). Darbu Latvijas skolās gadā sāk ap 100 jauniem skolotājiem vien. Kopumā valsts finansētās budžeta vietas LLU sociālo zinātņu studiju programmām tiks samazinātas par 20% atbilstoši Ekonomikas ministrijas prognozēm par darba tirgus pieprasījumu. Tuvākā gada laikā tiks izvērtēta to studiju virzienu saglabāšana universitātē, kas tieši nav saistīti ar lauksaimniecības specialitāti.
Arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma paudusi atbalstu izglītības un zinātnes ministram, piekrītot, ka LLU ir nepieciešams specializēties ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistītos studiju virzienos, panākot to konkurētspēju. Ministre arī norādīja, ka nozarē ir jūtams agronomu, zootehniķu un zivsaimniecības speciālistu trūkums. Zemkopības ministrija kopā ar LLU jau ir panākusi, ka pēdējos gados universitātē par 40% samazinātas budžeta vietas pedagoģijā un socioloģijā, par 20% - ekonomikā, pārdalot finansējumu izmaksu ziņā dārgākajiem studiju virzieniem - veterinārmedicīnai un lauksaimniecībai.
IZM, veicot budžeta vietu pārdali augstskolām, saglabās esošās aploksnes principu - tās saņems to pašu kopējo naudas apjomu, kāds bija pērn, taču tas tiks pārdalīts, ņemot vērā prioritāros studiju virzienus un darba tirgus prognozes.