Par balsoja deviņi deputāti, viens atturējās, bet viens balsoja pret, vēsta ziņu aģentūra LETA. Šobrīd akceptētā versija paredz pensionēšanās vecumu sākt paaugstināt no 2014. gada tikai par trim mēnešiem gadā, līdz 2025. gadā sasniegs 65 gadu vecumu. Iepriekšējā likumprojekta redakcija paredzēja 2014. un 2015. gada 1. janvārī pensionēšanās vecumu paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu paaugstināt par pusgadu līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai 2020. gadā. Pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kas dzimuši pēc 1952. gada. Uz jautājumu, kādas ir atšķirības ietaupījumā, īstenojot šos scenārijus, LM Dienai atbildēja - finanšu līdzekļu ietaupījums - izdevumu akumulētais samazinājums, sekojot iepriekšējam scenārijam, būtu 840 miljoni latu paaugstināšanas laika posmā, savukārt jaunajā scenārijā - 630 miljoni. M. Kupče pieļauj, ka Saeima otrajā lasījumā grozījumus varētu skatīt ne ātrāk kā nākamajā ceturtdienā.
Pēc tam, kad pirms nepilna mēneša Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014. gada, priekšlikumus par lēzenāku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, proti, no 2014. gada līdz 2025. gadam, atsevišķi iesniedza Saskaņas centrs (SC) un Valda Zatlera vadītā Reformu partija (RP). SC piedāvāja LM ultimātu - neaicināšot prezidentu neizsludināt grozījumus likumā Par valsts pensijām un nerosināšot par šo jautājumu referendumu, ja tiks īstenots piedāvātais scenārijs.
Kā Dienai stāsta Saeimas deputāte Inita Bišofa (RP), RP savukārt «nebija nekādu ultimātu, mums frakcijā bija darba grupa - mēs cītīgi strādājām, rēķinājām, (..) sapratām, ka ietekme uz sociālo budžetu nav tik liela». Arī Nacionālā apvienība (NA) sola atbalstīt šādu pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu, izriet no Saeimas deputāta Imanta Parādnieka (NA) teiktā.