Jaguar ne vienam vien ir sapņu auto, kas apvīts ar maģisku aristokrātijas oreolu, taču, kad lietas nonāk līdz reālam biznesam, aina brīžiem līdzinās paputējuša grāfa iedzīvei - muižas fasāde ir tikpat lepna kā pirms simt gadiem, turpretim mēbeles iekšā vecas, bet apkure tik neefektīva.
Izmantojot JLR jaunā īpašnieka Tata Group finanšu injekcijas un daudz ienesīgākā Land Rover kasi, Jaguar iespēju robežās modernizējis modeļu rindu, tomēr tajā vēl arvien ir maz modeļu un milzums sīkāku robu, kamdēļ briti nespēj sasniegt kārotos vācu premium trijnieka (un dažkārt arī Lexus) augstumus.
Jaguar buksēšanas iemesli bijuši dažādi, sākot ar pircēju ieradumiem un beidzot ar sūdzībām par dažādiem defektiem, kas gan vairāk esot raksturīgi aizgājušo gadu modeļiem. Taču pat vispusīgi modernajā XF, kas jau piecus gadus kā aizstājis īpašniekus kaitinājušo S-Type un ir tiešs BMW 5. sērijas konkurents, Jaguar spītīgi atteicās redzēt acīmredzamo - arī tik dārgiem auto Eiropā vajadzīgs ekonomisks dīzelis. Reizē ar kārtējo XF modernizāciju viegla feislifta formā tika aizpildīta arī šī ailīte - turpmāk vispārdotāko Jaguar modeli varēs iegādāties ar 4 cilindru 2,2 litru turbodīzeļdzinēju.
Līdz pēdējam zirgspēkam
No malas viss izskatās teju ideāli. Jaunais dzinējs samazina automašīnas svaru par 65 kg, salīdzinot ar V6 dīzeļa modeli, tas ir ekonomiskāks (5,4 l/100 km), ar zemākiem CO2 izmešiem (149 g/km), un pats galvenais - lētāks, ja vien šāds termins attiecināms uz cenas birku 45 584 eiro. Tomēr V6 modeļi maksā vairāk par 50 tūkstošiem, ar nelielu patielēšanos vai kārtējās akcijas palīdzību 2,2 litru modelis var eleganti paslīdēt zem reprezentācijas auto 30 000 latu robežas.
Modernizācijas rezultātā XF ieviestas LED dienasgaitas lampas, kas ietver pamatlukturus, un pāris dekori, kas neapzināti liek uztvert šo auto kā kaut ko jaunu. Pat vairākus gadus pēc pirmizrādes braukšanas uzsākšana ar Jaguar XF ir vesela ceremonija. Nospiežot starta pogu, reizē atveras visas ventilācijas lūciņas, un no viduskonsoles iznirst apaļa pārnesumkārbas ripa. Šis izstrādājums kļuvis par tādu fetišu, ka aizstājis parasto sviru arī vairumā Range Rover modeļu. Ripa komandē astoņu ātrumu vācu ražojuma automātu, kurš labāk par jums zina, kas kurā brīdī darāms.
Un ko darīt tam ir, jo panākt, lai automašīna ar 4 cilindru dīzeli brauc tikpat plūdeni kā ar sulīgu V6, nav joka lieta. 190 zirgspēku jauda un 450 Nm griezes moments ir pateicīga kombinācija bāzes modelim, taču tiek izmantota bez atlikuma. XF 2.2 D paātrinās sparīgi un bez kavējuma, taču dīzeļa ņurdoņa, kas izlaužas cauri skaņas izolācijai, liecina, ka tas prasa vērā ņemamu piepūli, un patīkamās jaudas rezerves, kas ir galvenā daudzcilindru dzinēju jēga, šeit nav.
Motoru maģija
To, ka XF jaunais bāzes dzinējs it bieži strādā uz pilnu slodzi, apliecina arī degvielas patēriņš, kas testa automobilī bija krietni augstāks par ražotāja solīto. Bet vai vispār var gribēt un prasīt, ka normāls luksusklases sedans, patērē tikpat maz degvielas kā ikdienišķs kompaktklases auto? Vai vēl trakāk - patērē pat mazāk nekā teikts tehniskajos datos?
Var ne tikai gribēt un prasīt, bet arī dabūt. Autodienas pirmā iepazīšanās ar jauno 3. sērijas BMW jeb F30 notika ziemā, kad zemā temperatūra un raupjās riepas ietekmēja ekonomiskuma rādītājus. Tas pats 320d, bet nu jau ar ContiSportContact 5 riepām un stabiliem plusiem āra termometra lodziņā apliecināja, ka BMW vēl arvien ir spējīgs uz maziem brīnumiem. Šoreiz ar nolūku neaiztikām nekādas pogas, atvienojām start/stop sistēmu un neniekojāmies ar mājas ekorallija ierīci Eco Pro. Vienkārši iesēdāmies un braucām tāpat kā brauks jebkurš nākamais trijnieka pircējs - gan pa pilsētu, gan ārpus tās un šur tur arī nedaudz ātrāk, taču bez pārmērībām. Tā kā pirmās iepazīšanās prieks jau bija aiz muguras, atlika vairāk laika iepazīties ar otrā plāna detaļām, kurām reizēm var būt vadošā loma. Piemēram, atklājums, ka arī 3. sērijas BMW aizmugurē var būt pietiekami ērti, kādam būs vērtīgāks par atompulksteņa cienīgiem mehānismiem zem motorpārsega. 3. sērija izaugusi līdz 5. sērijas izmēriem, tiesa gan divas paaudzes vecākas - F30 ir tikpat garš kā E39 (1995-2003) Nevaru pateikt, cik strauji vai kūtri ir vislēnākie dīzeļa modeļi 316d un 318d (visiem ir tas pats 2 litru dzinējs), taču 320d ar saviem 163, bet vēl labāk 184 zirgspēkiem atkal trāpījis kategorijā «vienīgais BMW, kāds jums jebkad vajadzīgs». Ar divām piebildēm. Pirmā - varbūt jums vajadzīgs universālis (kas iznāca šonedēļ), otrā - ja spēsit samaksāt par to 52 000 eiro, kurus caurmērā maksā vairums reāli pasūtīto trijnieku.
Taču par spīti lielajai cenai un citām blaknēm BMW tehnika ir vienreizēja visos vektoros, arī ekonomiskajā. Tā ļauj ne tikai apreibt no pastāvīgi klātesošās dinamikas, bet apstulbt, kad pēc 48 visos iespējamos braukšanas režīmos pavadītām, stundām borta dators bezkaislīgi parāda vidējo patēriņu 5,7 l uz 100 km.