Loterija un smagums

c.), tajās, kurās nominēto filmu nosaukumi lielāko tiesu ir «tukša skaņa», jo tās redzēt ir maza iespēja? Kādas izskatās šā gada pretendentes uz labākās ārzemju filmas Oskaru - kategoriju, kas formāli attiecas arī uz mums? Kā nu ne - pie Kultūras ministrijas ir pat komisija, kas ik gadu izvirza sūtīšanai uz Oskariem Latvijas filmu. Arī šogad izvirzījām - Seržantu Lapiņu -, bet «neaizsūtījās» - tehniskas problēmas. KD intervijas varone ASV Kinoakadēmijas locekle Signe Baumane, kura balso par Oskariem, saka - tā ir loterija! -, tātad nevajag lolot ilūzijas, ka atlasītas, nominētas tiek izcilākās filmas. Kāds ir šīs loterijas «sausais atlikums» labākās ārzemju filmas kategorijā? Dīvains. (Pat ja nepiesauc gada oficiāli labāko Eiropas filmu ASV Kinoakadēmijas ignorēto Larsa fon Trīra Melanholiju). Līdz nominācijai ir tikusi Izraēlas filma Zemsvītras piezīme (Footnote), traģikomēdija ar morāli par tēva un dēla attiecībām un konkurenci Izraēlas akadēmiskajās aprindās. Kāpēc? Nominēta ir Polijas filma Tumsā (In Darkness), traģiska, tumša - vārda vistiešākajā nozīmē - holokausta drāma, tās pamatā ir dokumentāls stāsts par ebrejiem, kuri nacistu okupācijas laikā 14 mēnešus slēpās Ļvovas kanalizācijā. Filma ir meistarīgi uzņemta, režisore ir klasiķe Agņeška Holande, tās pamatīgais garums - 2 h 40 min -, filmēšanai sarežģītā vide - tumši, mēslu straumju piepildīti gaņģi - smacē, bet tā tam ir jābūt. Arī varoņi nav tikai melni un balti - te neviens nav svēts - ne vajātie, ne viņu glābējs, kurš sākotnēji iecerējis tikai nopelnīt. Un, iespējams, Tumsā arī tiks pie Oskara. (Kaut ir arī «nepopulāri viedokļi» - ASV kritikas autoritāte Rodžers Īberts uzrakstījis, ka viņš neredz iemeslu, kāpēc pēc holokausta tēmas risinājuma šedevra Šindlera saraksts ir jāturpina veidot filmas, kas ir par to sliktās, un arī nesaprot, kāpēc vajadzētu skatīties Tumsā.) «Loterija» ir bijusi labvēlīga arī šokējošajai beļģu filmai Buļļa galva (Bullhead), kuru ir fiziski grūti skatīties - tajā izmantoti iedarbīgi, «neatļauti paņēmieni» - baiga vardarbība pret bērnu. Šis bērns, jau pieaudzis, arī ir filmas nosaukumā minētā Buļļa galva - vīrietis, kurš no bērnības ir bijis spiests lietot hormonus un ir iesaistīts «netīrā» gaļas biznesā, audzējot un tirgojot lopu gaļu, kas uzlabota ar aizliegtiem hormoniem. Būdama kompromiss starp trilleri un baisas traumas seku pētījumu, Buļļa galva apdullina kā negaidīts sitiens, tomēr, atjēdzoties no tās, šo traumatisko pieredzi gribas ātrāk aizmirst. Tā nav šedevra pazīme. Nominantu sarakstā ir Kanādas filma Lācara kungs (galvenais varonis - Alžīras imigrants, skolotājs) un pārliecinošā Irānas drāma Šķiršanās, kas uzvarēja pērn Berlīnes festivālā, ir rādīta arī Arsenālā un, cerams, arī vinnēs. Ko secināt? Šoka efekts, lielu, nopietnu tēmu un traģēdiju klātbūtne, tie ir spēcīgi trumpji, lai izkļūtu cauri Oskaru nomināciju sietam. Tas pats sakāms arī par nominantiem dokumentālo filmu «lauciņā», kur arī dominē smagās tēmas, ne vienmēr to risinājuma perfekcija. Kaut ir izņēmumi - satricinošā dokfilma Glābjot seju/Saving Face - par Pakistānas sievietēm, kuras ārprātīgi sakropļojuši, dzīvas ar skābi dedzinājuši viņu vīri (ģimenes konflikti!), un kuras tomēr panākušas izmaiņas valsts likumos. Pavisam nesen skābju teroristiem sākts piemērot skarbus sodus.