EDSO neslavē
Baltkrievijas Nacionālās asamblejas apakšpalātas - Pārstāvju palātas - vēlēšanās, kas norisinājās svētdien, pārliecinošs vairākums balsu nodotas par A. Lukašenko atbalstošiem politiskajiem spēkiem. Tie ieguvuši 108 no 110 vietām likumdevējā. Vienīgās «ārpussistēmas» kandidātes, kam izdevies iekļūt parlamentā, ir juriste Anna Kanopacka no Apvienotās pilsoņu partijas un lingviste Alena Aņisima, kura startēja kā neatkarīgā, vēsta BBC. Apvienotā pilsoņu partija pirmdien vēl nebija izlēmusi, vai pieņems A. Kanopackas iegūto deputāta mandātu.
Partijas priekšsēdētāja vietnieks Ļevs Margolins paziņojis, ka, neskatoties uz režīmam kritiski noskaņotu kandidātu ievēlēšanu parlamentā, vēlēšanas nevar saukt par demokrātiskām un brīvām. Viņš apgalvo, ka pirms vēlēšanām daudziem opozīcijas pārstāvjiem bijusi liegta iespēja parādīties valdības kontrolētajos medijos, kas plaši atspoguļojuši A. Lukašenko sabiedroto viedokļus un solījumus.
Opozicionāri arī apgalvo, ka daudzi valsts iedzīvotāji tikuši piespiesti piedalīties iepriekšējā balsošanā, bet vairākos vēlēšanu iecirkņos, kur notika iepriekšējā balsošana, esot konstatētas manipulācijas ar patieso nobalsojušo skaitu. Piemēram, vēlēšanu iecirknī numur 103, kas atradās Minskā, opozīcijas nozīmētie novērotāji 6. septembrī saskaitījuši 19 balsotājus, bet Centrālā vēlēšana komiteja apgalvo, ka tur todien nobalsojuši 56, vēsta Radio Brīvā Eiropa.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), kas uz Baltkrieviju bija nosūtījusi 390 novērotājus, pirmdien paziņoja, ka baltkrievi ir centušies novērst vairākas iepriekš akcentētas nepilnības vēlēšanu procedūrā, tomēr joprojām saglabājušies «sistemātiski trūkumi». «Likumdošana ierobežo politiskās tiesības un fundamentālās brīvības. Mediju atspoguļojums neļāva vēlētājiem izdarīt informētu izvēli un, par spīti tam, ka dalībai vēlēšanās varēja piedalīties lielāks skaits kandidātu, tajā skaitā opozīcijas pārstāvji, priekšvēlēšanu kampaņai pietrūka publicitātes,» secina EDSO novērotāju delegācija.
«Mēs ceram, ka Baltkrievijas valdība kopā ar jaunievēlēto parlamentu turpinās demokratizācijas procesu un veiks visaptverošus pasākumus, lai īstenotu mūsu vairākkārtējās rekomendācijas.»
Ārpolitiski svarīgas
Baltkrievijas Stratēģisko pētījumu institūta analītiķis Deniss Meļjancovs uzskata, ka aizvadītās vēlēšanas A. Lukašenko bija svarīgākas no ārpolitiskās, nevis iekšpolitiskās perspektīvas. To apliecināja arī pats prezidents, pēc savas balss nodošanas žurnālistiem paziņojot, ka «esot darīts viss, lai [pēc vēlēšanām] nebūtu sūdzību no Rietumiem», ziņo Reuters.
Pēc 2014. gadā Krievijas veiktās Krimas aneksijas un militārā iebrukuma Austrumukrainā A. Lukašenko, baidoties no Ukrainas scenārija atkārtošanās savā valstī, ir centies uzlabot attiecības ar ES un ASV. Viņš atbrīvoja no cietumiem savus kritiķus un sarīkoja Minskā Krievijas un Ukrainas miera sarunas.
Tuvināšanās Rietumiem nepieciešama arī ekonomisko sakaru stiprināšanai. Krievijas ekonomiskās problēmas smagi atsaukušās uz Baltkrieviju, kuras tautsaimniecība pērn saruka par gandrīz 4%, bet šī gada pirmajos septiņos mēnešos - par 2,7%. Lai no Starptautiskā Valūtas fonda varētu aizņemties trīs miljardus dolāru (2,6 miljardi eiro), Baltkrievija īstenojusi vairākas reformas, piemēram, paaugstinājusi pensionēšanās vecumu.
ES un ASV gada sākumā atcēla lielāko daļu sankciju pret Baltkrieviju un ir signalizējušas, ka vēlēšanas izšķirs, vai tās netiks atjaunotas.