gadā iegādājās Premium klases automobili, turklāt pat ekskluzīvo mašīnu spicē tas ir dārgākajā kategorijā. I. Mūrnieces reprezentācijas spēkrats ir viens no 22 jaunajiem auto, kas pēdējos trīs gados papildinājuši Saeimas autobāzes garāžu; kopējās izmaksas pārsniedz 600 tūkstošu eiro. Visas mašīnas piegādājuši tikai divu uzņēmumi - SIA Domenikss un SIA Moller Auto Latvia.
Žurnāla Kapitāls apkopotajā Latvijas uzņēmēju iecienītāko luksusauto Top 45 starp simtiem vairāk un mazāk pelnošu komersantu, kuru vadība pērn lēmusi naudu ieguldīt jaudīgās jaunās mašīnās, ir arī divi valsts uzņēmumi. SIA LDZ ritošā sastāva serviss, kas veic dzelzceļa transporta remontdarbus un iznomā lokomotīves, pērn savu 1,7 miljonu eiro peļņu nosvinēja, iegādājoties vienu no dārgākajiem tirgū pieejamiem luksusauto - Audi A8L. Tas tiek raksturots kā izsmalcināts un jaunām tehnoloģijām pārblīvēts un maksā aptuveni 153 tūkstošus eiro. Va/s Latvijas dzelzceļš pārstāvis Māris Ozols skaidro: «Uzņēmumā pēc aicinājuma vai pašu iniciatīvas ierodas gan citu valstu dzelzceļa vadītāji un dažādu uzņēmumu augstas amatpersonas, gan valstu vadības pārstāvji, kuriem ir savas protokola prasības. Šis auto tiek izmantots Latvijas dzelzceļa koncerna reprezentācijas vajadzībām.» Kāpēc izvēlēts viens no dārgākajiem tirgū pieejamiem variantiem, M. Ozols nekomentē.
Monopolistes a/s Latvijas gāze paspārnē dibinātās SIA Latvijas propāna gāze vadības gaume saskan ar Saeimas pārstāvjiem - arī šis uzņēmums izvēlējies Mercedes-Benz S350 Bluetec 4matic - uzlaboto versiju. SIA Latvijas propāna gāze peļņa 2014. gadā bijusi 1,1 miljons eiro, liecina Lursoft dati, un uz šī fona auto izmaksas - ap 86 tūkstošiem eiro - var šķist maznozīmīgas.
Mašīna pārsit apgrozījumu
Citādi ir ar vairākām juridiskajām personām - žurnāla Kapitāls apkopotajā topā iekļuvušas tādas, kuru tēriņi ekskluzīvu auto iegādei grūti samērojami ar oficiāli uzrādīto apgrozījumu, nerunājot par peļņu. Piemēram, kāda Rīgā reģistrēta nekustamo īpašumu darījumu starpniecības firma, kuras zaudējumi pērn sasnieguši 46 tūkstošus eiro, pārsniedzot apgrozījuma apmēru, iegādājusies ap 67 tūkstošiem eiro vērtu BMW X6. Šis luksusauto pagājušajā gadā baudījis lielāko pieprasījumu uzņēmēju vidū, un saskaņā ar izdevuma Kapitāls datiem to savā īpašumā ieguvuši 104 komersanti. Tas būtiski pārsniedz pat pirmskrīzes laika statistiku, piemēram, 2006. gadā BMW X6 priekšgājēju - BMW X5 - nopirkuši 46 uzņēmumi. Pērn to savā īpašumā ieguvuši 65 uzņēmumi, tostarp kāda Rīgā reģistrēta autonoma, kuras apgrozījums - 47 tūkstoši eiro - visā pagājušajā gadā nesasniedz mašīnas cenu.
Līdzās BMW uzņēmēju vidū iecienīti ir Audi, Land Rover Range Rover, Mercedes-Benz un Porsche Cayenne markas luksusauto. Pēdējo, kura vērtība ir ap 82 tūkstošiem eiro, pērn līzingā iegādājusies Latgalē, Ciblas novadā, reģistrēta mežkopības firma. Pēc Lursoft datiem, tā strādājusi ar 370 eiro apgrozījumu un 24 tūkstošu eiro peļņu, taču kopējie maksājumi valsts budžetā veidojuši vien septiņus tūkstošus eiro.
Jāatzīmē, ka uz reprezentatīvajiem auto attiecas īpašas nodokļu likuma normas, kas saistītas ar grāmatvedības uzskaiti. PVN sistēma nepieļauj atskaitīt PVN par izdevumiem, kas nav saistīti ar uzņēmējdarbību, proti, tādiem izdevumiem kā luksusa, izpriecu un izklaides izdevumi. Šāda kārtība pirms vairākiem gadiem ieviesta, lai izvairītos no situācijām, kad negodprātīgi PVN maksātāji nepamatoti iegādājas dārgas automašīnas un atskaita par to priekšnodokli.
No kurienes nauda?
«Ja uzņēmēji nodarbojas ar tādu komercdarbību, kur nepieciešams izmantot šādus auto, tas ir pilnīgi normāli. Cits jautājums ir par tiem, kuri optimizē nodokļus privātajām vajadzībām. Bet te jārunā par robiem regulējumā,» uzskata Jūrmalas Uzņēmēju biedrības prezidents Māris Dzenītis.
VID pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa norāda, ka dzīvošana pāri saviem oficiālajiem ienākumiem drīzumā varētu tikt izskausta: «Ņemot vērā, ka Latvijā ir daudz iedzīvotāju, kuri regulāri maksā kredīta vai līzinga maksājumus par transportlīdzekļiem vai nekustamo īpašumu, bet nesaņem oficiālus regulārus ienākumus, top jauni noteikumi par līzinga, kredīta un ar to saistīto procentu maksājumu deklarēšanu, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru.» Jaunievedums gan attieksies tikai uz fiziskām personām, un kredīta vai līzinga devējiem, izņemot kredītiestādes, būs pienākums vienu reizi gadā ziņot VID par fizisko personu veiktajiem maksājumiem kredītu un līzingu atmaksai, kas mēnesī pārsniedz 360 eiro. Noteikumi jūlija vidū saskaņoti MK sēdē un varētu stāties spēkā jau tuvākajā laikā.
Tos komentējot, M. Dzenītis saka: «Tas ir uz robežas ar cilvēktiesību pārkāpumiem, par privātās dzīves neaizskaramību. Droši vien tas VID būs jauns lauciņš represiju īstenošanai pret virkni iedzīvotāju. Varbūt kādam ir uzkrājumi, no kuriem viņš atmaksā līzingu vai kredītu. Bet VID varēs rīkot kārtējo vilni ar privātpersonu un uzņēmumu auditiem un kārtējiem uzrēķiniem. Turklāt sodu summas lielākajā daļā gadījumu ir uzpūsti burbuļi, kas galarezultātā daudzos gadījumos tik un tā netiek iekasēti.»