Viens lats un 14 santīmu - tik daudz izdotos ietaupīt no vairāk nekā 150 latu liela pirkumu groza, izvēloties 40 preces lielākajā Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumā Maxima. Salīdzinot preces maijā un jūlijā, Diena gan ņēma vērā pilnas to cenas bez atlaidēm. Novērojumi rāda, ka preču cenu samazinājumu maciņš var sajust, vienīgi iegādājoties preces cenā virs lata. Gan Maxima, gan Rimi Latvia skaidro, ka tas saistīts ar matemātiskiem aprēķiniem, jo lētākām precēm viena procentpunkta samazinājums nozīmē izmaiņas mazāk nekā par vienu santīmu. No Dienas izvēlētajām precēm, kas maksā mazāk par latu, varēja manīt pat cenu pieaugumu - kopumā par 1,8%.
Vērtēt pāragri
Savukārt lētākas kļuvušas tās preces, kas maksā vairāk nekā latu - šeit novērotais samazinājums ir par 0,9%. Kā skaidro Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš, cenas tika samazinātas visai pārtikai un pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm, tomēr izmaiņas nav skārušas vairākas citas preču grupas. Tā cenas palikušas nemainīgas grāmatām un bērnu pārtikai, kam jau bija piemērota pazemināta 12% PVN likme. Tāpat samazinājums nav manāms atsevišķām rūpniecības precēm, ko veikala pārstāvis skaidro ar cenu nemainīgumu laikā, kad valsts palielināja PVN likmes. Ietekmi atstāj arī piegādātāju cenu izmaiņas.
Taujāts par cenu ietekmi uz pirkumu apjomu, I. Andiņš norāda - kopš PVN ieviešanas ir pagājis ļoti īss laika sprīdis, un skrupulozi aprēķini par ietekmi nav veikti. «Par tendencēm pircēju izvēlē varēsim runāt tikai pēc ilgāka laika posma, jo to ietekmē sezonalitāte un laika apstākļi, akcijas cenas un citi faktori,» stāsta uzņēmuma pārstāvis.
Līdzīgi skaidro arī Rimi Latvia pārstāve Dace Valnere - iepirkšanās apjomus ietekmē daudz faktoru, tajā skaitā laikapstākļi un izmaiņas nav tik vienkārši interpretējamas. Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, cenu samazinājums skāra aptuveni 70% no tā kopējā sortimenta - izmaiņas veiktas tīri matemātiski, tāpēc tas bija iespējams precēm, kas maksā virs lata.
Eiroreveranss
Finanšu ministrijā (FM), kura rosināja samazināt PVN likmi no 22% līdz 21%, šo izmaiņu ietekmi vērtē piesardzīgi un plāno, ka inflācijas samazinājums jūlijā varētu būt 0,3-0,4%. Tāpat ministrijā prognozē, ka likmes samazināšana šogad no budžeta prasīs 16,5 miljonus latu, bet nākamgad - 40,5 miljonus.
Kā ziņots, FM ar ierosinājumu PVN likmi samazināt par vienu procentu nāca klajā vēl aprīļa beigās, piebilstot, ka šādām izmaiņām jāatspoguļojas arī preču cenās. Vēlāk valdība un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija vienojās par sadarbības memorandu ar mērķi sekmēt patērētāju pirktspēju. Asociācija, kurā ietilpst tādi uzņēmumi kā Iki, Rimi Latvija un Maxima, apņēmās nodrošināt, ka tās biedri cenu noteikšanā balstīsies uz jauno, samazināto nodokļa pamatlikmi. Tāpat par PVN likmes samazināšanu memorandu ar valdību parakstīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija un Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas apvieno arī mazākus tirgotājus, kritizēja valdības ieceri, jo šāds solis būs dārgs realizācijā un tam nebūs nepieciešamās atdeves. Pēc LTA paziņojuma Rimi un Maxima nolēma izstāties no asociācijas, skaidrojot, ka to ar viedokļu atšķirībām un abi tirgotāji PVN likmes samazināšanu vērtējuši kā pozitīvu soli. Rimi stāsta, ka, veicot cenu pārrēķinu, bija gan tehniskie izdevumi, gan cilvēku darbalaiks, tomēr tie nav bijuši tik būtiski, lai iespaidotu preču cenas. Maxima min precīzu summu - 110 tūkstoši latu, kas bija kopējie cenu izmaiņu ieviešanas izdevumi un tie tika segti no uzņēmuma iekšējiem resursiem.
Jāatgādina arī, ka šāds valdības rosināts nodokļu manevrs nebija tieši tēmēts uz iedzīvotāju pirktspējas veicināšanu, bet gan kā reveranss plānotajai eiro ieviešanai no 2014. gada, lai mazinātu inflāciju un spētu izpildīt Māstrihtas kritērijus.