Paķērušas no mājām līdzi krēslus, omītes sasēdušas un vaktē knēveļus tikpat ērti kā uz soliņa blokmājas pagalmā. Nekā tur netrūkst - nopērkama zupa gluži kā no pašu virtuves, ir rotaļlietas un tualete. Gan paša sporta, gan pakalpojumu demokrātiskums ir viens aspekts, kas bruģējis Magnēta veiksmi, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende, Magnēta organizētāja 90.gados.
Tā tagadējais rīkotājs Henrijs Freimanis piebalso, ka svarīga ir arī cenu demokrātija un sacensību organizētāji vērību pievērš ģimenēm - ja skrien vecāki un trīs bērni, trešajam maksu neprasa. «Krīze gan skar absolūti visus, izņemot tos, kas strādā parādu piedziņas biznesā, tomēr mēs nesūdzamies. Cilvēku skaita ziņā rekordu mums šogad nav, tomēr arī nekrītam ievērojami,» saka H.Freimanis. Izteikts pavērsiens Magnēta auditorijā bijis līdz ar elektroniskās sistēmas ieviešanu - sportisti punktos sākuši reģistrēties ar čipiem, saņemot rezultātus tūlīt pēc finiša. Tas vienlaikus atrisinājis gan «sastrēgumus» trasē, gan pievilinājis jaunu, rocīgāku publiku. «Tie bija nopietni ieguldījumi, katrās sacensībās mums mežā stāv inventārs vismaz 2500 latu vērtībā. Tomēr ieguvumi no tā bija ievērojami - tas uz Magnētu atveda maksātspējīgus, aktīvus cilvēkus, kuri turpina braukt ne vairs uz visām kārtām, vairāk uz tām, kas tuvāk darbam un mājām,» - tā H. Freimanis.
Par spīti apmeklējuma sarukumam pret pērnā gada prāvajiem apgriezieniem, Magnēta desmit cilvēku lielā algotā komanda strādā ar plusiem. Prāva daļa no ieņēmumiem aizejot jaunu karšu izstrādei, viena kvadrātkilometra izstrāde izmaksājot 700 latu, bet vienā kartē esot 4 - 6 km2. Gada laikā rīkotājiem parasti izdodas atjaunot 15-20 kartes. «Izmaksas lielas, bet bez tā nevar, orientieristi šajā ziņā ir prasīgi,» nosmej H. Freimanis.