Lai gan neviena valsts nav paudusi vēlmi «atjaunota vēsturiskā taisnīguma» vārdā atgriezt Kēnigsbergu tai piederošā vietā, Kaļiņingradā ar aizdomām uzlūko pat Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites izteikumus par Kaļiņingradas apgabalu kā lietuviešu literatūras un mākslas šūpuli.
NEWSru.com raksta, ka bažas par to, ka kāds var iesūtīt Kaļiņingradā «pieklājīgus cilvēkus», kas mēģinās uzkurināt separātisma noskaņojumus, apliecina Kaļiņingradas amatpersonu izteikumi, ka apgabalā pār Polijas robežu ierodoties aizdomīgi daudz jaunu sportiskas miesasbūves vīriešu no Ukrainas, kuru mērķi neesot skaidri. Eksperti gan smejas par šiem apgalvojumiem un saka, ka tiem nav pierādījumu.
Uzpumpēti puiši
30. jūnijā, tiekoties ar apgabala jaunatnes organizāciju pārstāvjiem, Kaļiņingradas gubernators Nikolajs Cukanovs paziņoja: «Mūsu reģionā caur Poliju un Lietuvu ierodas uzpumpēti puiši vecumā līdz 30 gadiem. Viņi ir vienatnē, bez ģimenēm, bez radiniekiem, meklē šeit kādu īpašu darbu. Nevienam nav noslēpums, ka rietumu specdienesti strādā, lai «uzkurinātu šeit «maidānu»». Šo uzdevumu neviens nav atcēlis,» gubernatora teikto citē Ņezavisimaja gazeta.
Savukārt Kaļiņingradas valdības priekšsēdētāja vietnieks Mihails Pļuhins intervijā Interfax paziņojis, ka gubernatora minēto jauniešu vidū daži esot maidāna aktīvisti, kas piedalījušies ziemas apvērsumā. Pēc viņu ierašanās Kaļiņingradas apgabalā esot fiksēti mēģinājumi izkārt ārvalstu karogus uz valsts varas ēkām. «Polijā, Lietuvā un Ukrainā ir politiski spēki, kuri savos publiskajos izteikumos apšauba Kaļiņingradas apgabala piederības Krievijai likumību. Par to liecina arī Lietuvas prezidentes intervijā teiktais, ka Kaļiņingradas apgabals ir Lietuvas literatūras un mākslas šūpulis.» Tiesa, viņš arī piebildis, ka apgabala iedzīvotāju vidū neesot separātisku noskaņojumu.
Gubernatora taktika
Ņezavisimaja gazeta pauž viedokli, ka šādi publiski paziņojumi ļaujot Kaļiņingradas varai ļoti stingri vērsties pret jebkuru opozīcijas izpausmi. Vien atliekot piesaukt maidānu. Krievijas Politisko tehnoloģiju centra valdes priekšsēdis Boriss Makarenko intervijā avīzei ir vēl tiešāks: «Daļa Krievijas elites ir gatava iekšpolitisku mērķu dēļ līdz absurdam novest raganu medības, un Cukanovs tam ir maksimāli pietuvojies. Viņa paziņojumā nav neviena cipara, neviena fakta. Ir pat grūti iztēloties, ka caur Polijas teritoriju Kaļiņingradā ierodas ievērojams skaits Ukrainas bēgļu.»
Politologs Gļebs Pavlovskis izteicies, ka Kaļiņingradas gubernators ar saviem paziņojumiem cenšoties izmantot pretrietumniecisko noskaņojumu, lai reizē pierādītu centram savu lojalitāti un mēģinātu izspiest federālā budžeta līdzekļus drošības pasākumiem.
Arī Krievijas Federālā migrācijas dienesta informācija neapstiprina gubernatora teikto. Šā gada pirmajos četros mēnešos no Ukrainas uz dzīvi Kaļiņingradas apgabalā pārcēlušies 146 cilvēki, pērn tajā pašā laikaposmā - vairāk nekā 160.
Īstās bažas
Žurnāls Forbes pauž viedokli, ka reģionā, kurā 87% iedzīvotāju ir krievi, varai īstenībā ir bailes nevis par separātisku noskaņojumu uzkurināšanu, bet gan par satricinājumiem, kas varētu novest pie sociāli ekonomiskiem nemieriem - kā 2007. gadā.
Tos varētu izraisīt ne tikai starptautisko sankciju pastiprināšanās pret Krieviju, kas apgrūtinātu pārvietošanos un preču plūsmu, bet arī tas, ka pēc Krimas atņemšanas Krievijai ir jauna neaizsalstoša osta Sevastopole, naudu plānots īpaši ieguldīt Melnās jūras kara flotes attīstībā. Turklāt Krievijas valdības aktivitātes investīciju piesaistīšanā Kaļiņingradas speciālajai ekonomiskajai zonai varētu nomainīt premjerministra Dmitrija Medvedeva jau izziņotie centieni vilināt investorus uz Krimu.