Uzņēmuma vadība radušos situāciju skaidro ar pārāk lielo produkcijas pašizmaksu, kas produkciju padara konkurētnespējīgu pasaules tirgū. Turklāt lielajās izmaksās esot vainojama augstā obligātā iepirkuma komponente (OIK), kas veido lielu daļu elektrības rēķina.
Neizpratnē par šādu uzņēmuma vadības lēmumu ir gan ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), gan Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija). «Vēl tikai pirms divām nedēļām saņēmu e-pastu no uzņēmuma valdes locekļa Igora Kovaļenko, kurā viņš optimistiski raksta, ka viņam ir labas ziņas, un min par tēraudkausēšanas ceha darbības sākšanu,» izklāsta D. Reizniece-Ozola. Arī U. Seskis bilst, ka vēl pirms divām nedēļām bijis klāt uzņēmuma vadības tikšanās reizē ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (NA) un «neesot bijis ne mazākā signāla par kādām grūtībām».
«Uzņēmuma īpašnieki, iegādājoties uzņēmumu, labi zināja, kāds ir pašreizējais OIK. Es pati ar viņiem šo jautājumu pārrunāju un informēju, ka šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā tiek piemērots OIK atbalsts energointensīviem uzņēmumiem. Tiesa, šis atbalsts vēl ir saskaņojams ar Eiropas Komisiju (EK), kas varētu ilgt līdz gada beigām. Taču tas viss uzņēmuma īpašniekiem bija labi zināms jau no uzņēmuma iegādes brīža,» stāsta ekonomikas ministre.
To apstiprina arī I. Kovaļenko, kurš Dienai norāda: «Par OIK augsto ietekmi mēs kā investori tikām informēti jau pirkuma brīdī. Bet vienlaikus arī tikām informēti no maksātnespējīgā uzņēmuma administratora puses par valdības risinājumiem saistībā ar OIK samazināšanu. Pozitīvi vērtējam Ekonomikas ministrijas paveikto OIK samazināšanai, bet, lai arī tas stājas spēkā no 1. jūlija, realitātē to izjutīsim tikai no nākamā gada. Jāņem vērā, ka situācijas eskalācijā lielā mērā vainojama metalurģijas tirgus pasliktināšanās kopumā, kas jau līdz šim bija vienā no zemākajiem punktiem, bet jaunu satricinājumu radīja izejmateriālu sadārdzinājums, ko nebija iespējams iepriekš paredzēt. Maijā uzņēmums strādājis ar 1,25 miljonu eiro zaudējumu. Jūnijā zaudējumi sasniegtu jau divus miljonus eiro un vairāk. Ilgtermiņā nav iespējams strādāt ar produkciju, kuras pašizmaksa ir lielāka nekā pārdošanas cena. Šobrīd mūsu darbība vērsta uz jaunu aprēķinu veikšanu un biznesa plānu pārskatīšanu, lai saprastu, kā tālāk varētu nodrošināt rūpnīcas pilnvērtīgu un finansiāli stabilu darbību, un pasargātu no līdzīgas situācijas atkārtošanās.» Par sākto darbinieku atlaišanu I. Kovaļenko stāsta, ka tas, cik darbinieku tiks atlaisti, cik paturēti, «atkarīgs no pārstrādātā biznesa plāna un kompleksiem risinājumiem. Šobrīd skaitu būtu pāragri nosaukt, bet ceram tuvāko nedēļu laikā tikt skaidrībā.»
D. Reizniece-Ozola bilst, ka ir neizpratnē par uzņēmuma paziņojumu, ka tas nevarot vairs ilgāk gaidīt atbalstu. «Es speciāli lūdzu ministrijas speciālistiem sagatavot pārskatu par metalurģijas tirgu. Jāsaka, ka pēdējos pāris gados tajā nav notikušas nekādas būtiskas izmaiņas, nav arī vērojama, kāda īpaša krīze pēdējo divu nedēļu laikā,» saka D. Reizniece-Ozola. Taujāta, kādi ir motīvi tik pēkšņai uzņēmuma vadības rīcībai, ministre atzīst, ka tas varētu būt «mēģinājums izspiest kaut ko no valsts, kas turklāt nav īsti izspiežams, jo valdība bez saskaņošanas ar EK nekādu atbalstu uzņēmumam nevar sniegt».
Jauno uzņēmuma vadību sarunā ar Dienu kritizēja bijušais Liepājas metalurga akcionārs Kirovs Lipmans, kurš pauž savu jau ilgstoši atkārtoto apgalvojumu - ja uzņēmums būtu pārdots viņam, tas trijos mēnešos būtu atjaunots un darbotos ar pilnu jaudu. Jāpiebilst, ka potenciālie pircēji bija vairāki, bet tika izvēlēta Ukrainas holdinga kompānija KVV Group, kas Liepājas metalurgu iegādājās par 107 miljoniem eiro.