Diskusijās ar VK domstarpības iezīmējās attiecībā uz Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) statusu - komersants vai pašvaldības pienākuma izpildītājs. Definēt statusu ir būtiski, jo tas nosaka darbības nosacījumus - vai uz RNP attiecināms regulējums, kāds attiecas uz valsts vai pašvaldību iestādēm, kas nestrādā konkurences apstākļos. Vai arī RNP ir komersants un uz to attiecināmi tādi paši darbības nosacījumi un regulējums kā uz jebkuru citu dzīvojamo māju pārvaldīšanas tirgū strādājošu komersantu, tai skaitā ievērot arī nepieciešamību un pienākumu saglabāt komercnoslēpumu, kā to paredz likums. Robežu grūti noteikt, jo nav iespējams nodalīt RNP daļu, kas būtu attiecināma tikai un vienīgi uz pašvaldības pienākuma izpildi. Tādas vienkārši nav.
RNP ir 100% pašvaldības kapitālsabiedrība un vienlaikus nodrošina gan likumos noteikto pašvaldības obligātā pienākuma - dzīvojamo māju pārvaldīšanas - izpildi, gan strādā kā pilnvērtīgs komersants. Dotācijas uzņēmums nesaņem. Šobrīd 98% mūsu klientu var brīvi izvēlēties savu apsaimniekotāju brīvā tirgū. Tāpēc ik dienu strādājam kā viens no tirgus spēlētājiem, kurš piedāvā saviem klientiem konkurētspējīgus pakalpojumus.
Vai apsaimniekošanas funkciju var nodrošināt brīvais tirgus? Teorētiski var. Visi vienmēr runā par tirgu, kurā patērētājam ir tiesības izvēlēties, bet aizmirst, ka līdzīgi arī pakalpojumu sniedzējam ir iespējas izvēlēties savus klientus. Privātie tirgus spēlētāji dažreiz ar maldīgiem sākotnējiem piedāvājumiem un uz likuma robežas balansējošām metodēm pārvilina maksātspējīgās mājas, vienkāršāk sakot - nolasa ķiršus no tortes. Ja visi pārvaldnieki tā rīkosies, kas notiks ar mājām, kuras nevienam nav izdevīgas? Tādu ir daudz. Šajā kontekstā iezīmējies balanss starp RNP realizēto sociālo funkciju un komercdarbību.
Rīgā, pateicoties tam, ka RNP ir liels uzņēmums, kas sekmīgi strādā brīvā tirgus konkurencē kā komersants, apsaimniekošanas pakalpojumi tiek nodrošināti visās mājās, arī ar negatīvu naudas plūsmu, kā arī mājās, kuras neviens cits neņemtu. Pretēji VK apgalvotajam iedzīvotāji var nesatraukties - naudas plūsmas mīnusu RNP sedz no pašu līdzekļiem, un citu māju uzkrājumi ir drošībā.
RNP ir skaidrojis VK, ka vienīgais, ko RNP prasa, ir vienādi nosacījumi visiem spēlētājiem. Ja valsts nevēlas redzēt konkurētspējīgus pašvaldības uzņēmumus, tad jāmaina kopējie apsaimniekošanas tirgus funkcionēšanas principi. Nav gan skaidrs, kāds risinājums paredzēts privātām mājām, kurām dažbrīd nepietiek naudas pat ikmēneša pakalpojumu apmaksai un par remontiem iedzīvotāji vienoties nespēj. Mājas tomēr nevar bankrotēt kā uzņēmumi.
* SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs