Nāk advokāti
Saiņošanu un avioceļu uz Nīderlandi Mākslas bankas vadītājas Vallijas Linteres kabinetā gaida divas porcelāna vāzes. Tas ir pirmais pirkums galerijā. Ar mākslas priekšmetiem to īsti vēl nav izdevies piepildīt, un, kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, tā arī nav iecerēts - tirdzniecība veidošot vien 30% no kopējā biznesa, galvenais jau patlaban ir aizdevumi. Ir, piemēram, ar lietišķo mākslu saistīts klients, kas grib aizdevumu biznesa paplašināšanai, stāsta Vallija. Klients nevēlas ieķīlāto mākslu izstādīt, tādēļ tā stāv noliktavā un katru mēnesi klients procentos samaksā vidēji 6% no summas, ap gadu miju atmaksājot visu aizdevumu. Ja neatmaksā, tad darbi paliek Mākslas bankā. Mākslinieki gan neveidojot klientu vairākumu, nāk advokāti un citi, kas pratuši novērtēt mākslas vērtību.
Uzpirkšana ir loģiska
Mākslas bankas ideja apvieno galeriju, antikvariātu un banku, saka tās saimniece. Nākotnē šeit, iespējams, varētu būt izsoļu nams. Par loģisku un šim laikam atbilstošu soli to sauc uzņēmējdarbības konsultants Gundars Kuļikovskis. Galerijas īpašnieki par savu veiksmes stūrakmeni uzskata to, ka klientam šeit pieejama diskrēta atmosfēra, kur cienīgi risināt savas finansiālās problēmas.
Māksla B ir Vallijas pirmais kucēns šajā jomā. Lai gan pēc izglītības masu pasākumu režisore, viņas iepriekšējais darbalauks bija nekustamie īpašumi. «Nemaz vairs nekustas,» viņa nosaka un stāsta, kā nākusi ideja par pārorientēšanos. «Piesēdām ar bosu kabinetā, runājām sešas stundas. Kad bija pagājušas četras, apspriedām ideju par zemes lombardu. It kā idejai ne vainas, taču puse Latvijas jau tāpat ir ieķīlāta. Beigās boss pavaicāja, ko es patiešām vēlos darīt. Atbildēju, ka gribētu mākslas lietu veikaliņu. Tad nu mēs salikām šīs abas idejas kopā,» - tā Vallija. Mākslas banka gan prasījusi pamatīgas investīcijas un nebūtu bijusi iespējama, ja Mākslas B īpašniekam nekustamo īpašumu tirgus spēlētājam britam Nīlam Dženingsam nebūtu bijis brīvu līdzekļu. Nauda aizgājusi Vecrīgas pagrabiņa izremontēšanai, arī aizdevumiem un darbu iepirkšanai.
Veidos uzkrājumus
Pirktspēja patlaban čābīga, tādēļ vajag tirgot mazas lietiņas, pārliecināta Vallija. Taču tajā pašā laikā ne māla klimpas, viņa noskurinās, atsaukdamās uz vietējo amatniecību. Viņasprāt, Latvijas potenciāls ir lielāks. Tuvāko pusgadu Mākslas banka ir iecerējusi vadīt «pa nullēm». Krīzi viņi izmantošot savā labā, veidojot darbu uzkrājumus ar «tālākejošu domu, ka nākotnē šie mākslinieki būs slaveni». Galerijas vadītāja jau izzinājusi Mākslas akadēmijas studentus, iepazinusies ar vairākiem pedagogiem. Pie antikvārajiem priekšmetiem tikšot strādāts ar gadsimtiem senām metodēm: «Ja priekšmeti būs tā vērti, braukšu un iepirkšu visu, ko atraitne pārdod. Tie, kam ir galerijas un antikvariāti, visi šādi ir uztaisījuši savu naudu.»