Pasākumu sērijā uzstāsies gan mākslinieki, kuriem skaņu mākslā ir pieredze, gan arī pazīstami mākslinieki, kas šajā jomā roku iemēģina pirmo reizi. Skaņu māksla ir starpdisciplinārs žanrs, un šis fakts to dara sevišķi daudzveidīgu un interesantu. Taču, neraugoties uz novitāti, pasākums būs gana demokrātisks, ne nomācoši konceptuāls - kā jau tas ierasts Mākslas dienās.
Franči un Bērnu rīts
Izklausās pēc mākslas atklās 21. maijā plkst. 19 tukšā, ainaviskā savrupmājā Gaujas ielā 5, kas savulaik piederēja Cēsīs zināmam dakterim Akermanim, bet ko padomju laikā bija okupējis kara komisariāts.
Tā ir māja ar 17 istabām - skaņu mākslā ir būtiski, lai viena darba skaņas netraucētu citam. Pasākumu atklās franču mākslinieces Zaras Ponavalas veidotā performance ar desmit mūziķiem - Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņiem, kuri katrs savā istabā spēlēs viena skaņdarba individuālo partiju. Pēc tam sekos pazīstamā vizuālā un skaņu mākslinieka Kaspara Groševa, apvienības Bērnu rīts, elektronikas mūziķu Mārtiņa Roķa un Sound Meccano muzikālie priekšnesumi. Bērnu rīts arī rīkos skaņu mākslas darbnīcu.
Viss, kas pa rokai
Izstādē, kas notiks divas nedēļas nogales pēc kārtas, varēs aplūkot piecas skaņas instalācijas, ko no cēsnieku sanestajiem skanošajiem/neskanošajiem priekšmetiem izveidos mākslinieki: tāds bija to tapšanas priekšnosacījums. Šo izaicinājumu nešauboties pieņēma mākslinieki un eksperimentālās mūzikas žanra pazinēji Kaspars Groševs, Kristaps Epners, Mārtiņš Roķis, Evelīna Deičmane, Ieva Kaula, Reinis Liepa un Kristaps Krievs. «Neizvēlējāmies smalki tehnoloģisku piegājienu, ņemot vērā, ka Cēsīs nekā tāda nav bijis. Tāpēc ir interesanti parādīt pašus (skaņu mākslas - V.G.) pamatus. No vienas puses, tas ir izglītojošs pasākums, kas varbūt rosinās jauniešus darboties,» cerību izsaka D. Resele, projekta koordinatore, kas strādā Vidzemes plānošanas reģionā un organizē šo pasākumu Cēsu Kultūras un tūrisma centra paspārnē.
Par baļķi un sēni
Gleznotājs un ilustrators Reinis Liepa, kas darbu veido kopā ar mūziķi un skaņu inženieri Kristapu Krievu, labāk pazīstamu kā hiphopa DJ Krii, līdz galam neatklāj tā saturu, lai saglabātu intrigu apmeklētājiem: «Mēs taisām kopēju darbu par baļķi un sēni. Mūsu idejas atšķiras, bet vienā brīdi tās arī kļūst līdzīgas. Kā bērnībā puikas spēlējās sētā un taisīja jokus, tāpat arī mēs to darām - spēlējoties.» Kristaps Krievs jeb DJ Krii papildina: «Man tā galvenā doma šajā darbā ir par pēkšņu atgriešanos pie apziņas. To varētu salīdzināt ar šoka terapiju, ar ieiešanu aukstā dušā. Un arī, protams, humors, prieks un spēlīte tajā visā ir.» Viņu darbs būs apskatāms betona telpā bez logiem - var vien minēt, kas tādā telpā varēja būt kādreizējā kara komisariātā.
Ērģeles, mikrofons, ģitāra
«Es sākšu ar uzstāšanos, kas būs kā papildinājums izstādei,» savukārt stāsta K. Groševs, «darbu pagaidām ir grūti aprakstīt, jo tā vēl nav, taču tās būs dažādas lietas, kas darbojas pašas no sevis. To skaitā elektriskās ērģeles, mikrofons, iespējams, arī ģitāra. Tajā būs zināmas atsauces uz Džonu Keidžu un Alvinu Lūsieru.» Nosacīti tehnoloģiskākais solās būt Mārtiņa Roķa darbs, kur viņš grasās pakļaut apmeklētāju skaņas ilūzijai. Kā norāda Roķis, ideja ir demonstrēt, ka «mēs ne vien pasīvi uztveram kaut kādu skanisko realitāti, bet arī aktīvi piedalāmies tās radīšanā».
Savukārt Evelīna Deičmane, kura pārstāvēja Latviju pērnajā Venēcijas biennālē, strādās kopā ar Vizuālo komunikāciju nodaļas studenti Ievu Kaulu, kas līdzdarbojas arī viņas Spīķeros notiekošajā personālizstādē Lielais nemiers, un izmantos savā darbā ēkā esošās lietas. «Viņa izmantos visu, kas tur ir, - lampas, skapjus, kurpes, tumbočkas,» paskaidro izstādes organizatore un kuratore D. Resele. «Māja ir dievīga no ārpuses, bet kara komisariāta laikā izcūkota no iekšpuses. Tāds tipisks padomju mantojums - ar finiera apšuvuma sienām, linoleju. Šim pasākumam tā gan arī varētu būt priekšrocība.» Katrā ziņā jaunu un vitālu mākslu allaž raksturo vienkāršība un spēja pielāgoties videi.
21. maijā no plkst. 17 līdz 23, bet 22., 23., 29., 30. maijā no plkst. 11 līdz 18.