Šķiet, daudzi Rīgā bija ievērojuši manu melno bērīti ar dzeltenām pumpiņām, bizbizmārīšu taurīti, groziņu un citiem smukumiem. Par spīti godājamam vecumam un biogrāfijai, tas ripoja viegli. Protams, šajos laikos zog visu, taču savu riteni parasti bez lielām bažām atstāju gan publiskās, gan klusās vietās. Šķita, zagt tādu mantu būtu tikpat bezjēdzīgi kā piesavināties, piemēram, vecu un septiņreiz raibi pārkrāsotu žiguli. Pietiekami vecs un pabojāts, ar pietiekami atpazīstamu ārieni un dārgs tikai man.
Tādēļ jo lielāks šoks, ka gaišā dienas laikā pie savām mājām, kur cilvēki allaž apkārt ņudz kā skudru pūznis un kur mēdzu pieslēgt savu riteni vai ik dienas, vienā reizē atrodu zemē mētājamies vien pārgrieztu atslēgu. Kam tas bija vajadzīgs? Nav šaubu, ka zaglim, lai kaut par niecīgu summu to realizētu tālāk, ir ne vien lielāks risks riteņa unikālās ārienes dēļ, bet arī nepieciešams krietni vairāk pūļu, lai to līdz nepazīšanai pārveidotu. Vai tas ir tādu pūļu vērts? Līdzīgi kā pirms daudziem gadiem manam tēvam mājas pagalmā nozaga tīkliņu ar tukšām burkām, bet mazajai māsai no šķūnīša - burku ar ūdeni, kurā viņa centās izaudzēt kurkuļus.
Vēl riebīgāka un pazemojošāka bija sajūta, kad izsauktā policija klaji smīnēja sejā, necenšoties slēpt un pat demonstrējot augstprātīgu ignoranci. Ieradusies «tikai» 45 minūtes pēc izsaukuma, neuzdodot nevienu jautājumu, aizvizināja mani uz policijas iecirkni, kur lika «nedaudz uzgaidīt» vēl 20 minūtes. Ieradās nākamais ierēdnis ar tikpat «ieinteresētu» sejas izteiksmi un žāvādamies lauzītā valsts valodā izmocīja standarta jautājumus. Kā iemācīts dzejolis skanēja frāzes par likumā noteikto procedūru, par visa veida resursu trūkumu utt. Pāris reižu sev zem deguna nopurpinājis kaut ko, kas liecināja, kā «visi šitie» viņam apriebušies, beigās vēl bargā un autoritatīvā balsī aizrādīja, ka jaucos viņu darbā, apšaubu kompetenci un runāju nepiedodamā tonī. Tai pašā laikā viņš vairākkārt uzsvēra, cik labi strādā policija un cik daudz apbalvojumu tā saņēmusi.
Atliek cerēt, ka daudzie policijas diplomi sevi kādudien attaisnos. Un ka es nebūšu spiesta pāriet uz videi nedraudzīgākiem transportlīdzekļiem.