Taču 12. Saeima, pārņemot šā sasaukuma iesāktos likumprojektus, vēl lems, vai tie būtu izskatāmi, Dienai uzsvēra Saeimas Juridiskā biroja jurists Edgars Pastars. Ja lēmums būs pozitīvs, jaunais parlaments projektu sāks skatīt 1. lasījumā - tajā atspoguļosies 2. lasījumā pieņemtā redakcija. Vietējo pašvaldību referendumu likums ir ar ļoti senu vēsturi, un reiz jau tas ir apspriests vairākos lasījumos, bet nākamā Saeima nav to izskatījusi līdz galam.
Pašvaldību referenduma ideju drīz pēc 11. Saeimas sanākšanas no saviem priekštečiem pārņēma bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (toreiz RP). Viņš iekļāva šo projektu savu iniciatīvu paketē, bet pagāja zināms laiks, kamēr projekts nonāca Saeimā. Likuma mērķis ir veicināt pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā, to ceturtdien sēdē uzsvēra Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Valdis Liepiņš (RP).
Projekts paredz, ka vietējos referendumus varēs rīkot par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un publisku ēku būvniecības ieceri un šajos gadījumos referenduma ierosināšanai pietiks ar 15% no balsstiesīgajiem vēlētājiem pēdējās vēlēšanās. Plānots, ka referendumu varēs rīkot arī par domes atlaišanu - tādā gadījumā būs nepieciešami 30% no balsstiesīgajiem vēlētājiem. Projekta apspriešanas laikā vislielākās diskusijas bija par ierosinājumu paredzēt iespēju referendumu organizēt par pašvaldības teritorijas plānojumu, par to iestājās Jūrmalas aizsardzības biedrība - tās pārstāvji aktīvi šo normu lobēja, apstaigājot Saeimas frakcijas. Nepieciešamība paredzēt referendumu par teritorijas plānojumiem galvenokārt bija pamatota ar sabiedrisko apspriešanu neefektivitāti. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) vairākkārt ir teicis, ka nezina nevienu citu pašvaldību, kurā šī problēma būtu aktuāla.
Taču arī ceturtdien Saeimas sēdē diskusijas galvenokārt bija tieši par šo priekšlikumu. To aizstāvēja bijušais Jūrmalas domes priekšsēdis Romualds Ražuks (Vienotība), kurš sēdē sacīja, ka sabiedrības vairākumam, «kas ir pārliecināts par dabas vai dabas pieminekļu teritoriju saglabāšanu, nav iespēju apturēt domes rīcību, kas tanī brīdī neatbilst sabiedrības vairākuma interesēm». Iepriekš jūrmalnieki bija norādījuši, piemēram, uz iedzīvotāju bezspēcību cīnīties pret daudzstāvu apbūvi līdzās Dzintaru koncertzālei.
«Tikai pasakās sliktie taisa ziepes, atnāk labie, uztaisa referendumu un visu sakārto. Dzīvē tas notiek mazliet savādāk. Vai neesat padomājuši, ka jebkuru šādu normu var izmantot arī nelieši un tie, kas negrib attīstību,» sēdē sacīja Māris Kučinskis (ZZS). Viņš pieļāva, ka varbūt Latvijā nebūtu arī Nacionālās bibliotēkas, jo vienmēr ir kāds, kuram plānojums var nepatikt. E. Cilinskis atgādināja, ka atbildīgajam ministram ir tiesības apturēt saistošos noteikumus, ja tiek konstatētas nelikumības vai procedūras pārkāpumi, bet ministra rīkojumu var pārsūdzēt Satversmes tiesā. Viņš norādīja, ka, ierosinot pašvaldības referendumu, uz noteiktu laiku tiek apturēta jau apstiprināta plānojuma darbība, kas apdraud uzņēmējdarbības attīstību un Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanu.