Lielākā daļa ārstu nešaubīgi atbalsta vakcināciju, kuras efektivitāti pierādījusi vēsture. Savukārt tās pretinieki ne tikai atsaucas uz kādu deviņdesmitajos gados veiktu pētījumu, ka vakcinācija pret masalām rada risku iegūt autismu, bet piesauc arī ASV Konstitūcijā garantēto brīvību izvēlēties vai arī neticību «globālo farmakoloģijas gigantu radītajai vakcinācijas teorijai».
Disnejlendas blakne
ASV Slimību kontroles un profilakses centrs ziņo, ka pagājušajā nedēļā masalas reģistrētas 121 personai 17 ASV štatos un Vašingtonā (Kolumbijas distrikts). 103 no saslimušajiem saistīti ar masalu uzliesmojumu Disnejlendas atpūtas parkā Kalifornijā. Saslimšanas gadījumi reģistrēti arī vismaz trijās Kanādas provincēs. Atklāts, ka vismaz viens cilvēks inficējies Disnejlendā.
Kalifornijas štata galvenais epidemiologs Gilberto Čavess stāstījis Forbes, ka divarpus nedēļās ar masalām štatā saslimuši tikpat daudz cilvēku, cik visā pagājušajā gadā, un prognozējams, ka saslimušo skaits tikai pieaugs, jo masalas ir ļoti agresīva infekcijas slimība. Cilvēks, kurš ir inficējies ar masalām, var inficēt vēl 12-18 cilvēku (Ebolas vīrusa gadījumā šis skaitlis parasti ir viens vai divi). Turklāt inficētam cilvēkam slimības simptomi neparādās pirmajās dienās, tāpēc palielinās risks, ka viņš inficēs citus.
Šonedēļ trauksmi cēla mediji Sanfrancisko un tās apkaimē, jo atklājās, ka viens no saslimušajiem trīs dienas izmantojis Sanfrancisko līča sabiedriskā transporta sistēmu BART.
Slimības atgriešanās?
Forbes atzīmē, ka amerikāņu satraukuma pamatā ir tas, ka daļa no inficēšanās gadījumiem ir sekundāri - cilvēki no pirmās inficēto grupas iznēsāja infekciju, izklīstot pa valsti. Taču galvenais jautājums, ko uzdod gan sabiedrība, gan mediji, ir - kāpēc atkal jāuztraucas par masalām, kuras 2000. gadā ASV tika atzītas par pilnībā izskaustām? Pirms vakcinācijas programmas sākšanas 1963. gadā katru gadu ar masalām saslima trīs četri miljoni ASV iedzīvotāju. No tiem 400-500 nomira, 48 tūkstoši tika hospitalizēti un 4000 saslima ar encefalītu.
Pērn reģistrēto saslimušo skaits ASV bija 644, kas ir krietni vairāk nekā 2004. gadā reģistrētie 37 saslimušie. Masalas joprojām netiek uzskatītas par endēmisku infekciju ASV. Tās galvenokārt «ieved» iebraucēji vai amerikāņi, kas ceļojuši uz valstīm, kurās bija novērojami masalu uzliesmojumi, - Lielbritāniju, Franciju, Vāciju, Indiju, Filipīnām, Vjetnamu.
Taču amerikāņu ārstus uztrauc sabiedrībā pieaugošā diskusija par vakcinēšanās potenciālo kaitīgumu. New York Post raksta, ka dažādiem aizspriedumiem pret vakcināciju vispār, aizdomām par multinacionālo farmācijas milžu ieinteresētību vakcīnu pārdošanā un atsaucēm uz «pētījumiem, kas pierāda vakcīnas pret masalām saistību ar autisma iegūšanu», pievienojušās politiķu un sabiedrības locekļu diskusijas par Konstitūcijā garantētajām tiesībām izvēlēties. Dažas aktīvistu grupas pat sākušas pretdarbību pret jebkuru ārstu, skolu vai pašvaldību mēģinājumu prasīt obligātu vakcinēšanos.
BBC vēsta, ka pretvakcinēšanas kustība (anti-vax) sākotnēji aktivizējās 1998. gadā pēc tam, kad žurnālā The Lancet tika publicēts gastroenterologa Endrū Veikfīlda pētījums, kas atklāja iespējamu saistību starp autismu un kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un cūciņām. Vēlāk atklājās, ka viņa pētījums bijis balstīts tikai uz 12 bērnu novērošanu, neētisku un nezinātnisku metožu izmantošanu. Žurnāls vēlāk atsauca šo publikāciju, savukārt Britu medicīnas ģenerālpadome viņu izslēdza no ārstu reģistra. Pēc tam tika veikti pētījumi, kas aptvēra pusmiljonu bērnu Dānijā un divus miljonus Zviedrijā; tie pierādīja, ka vakcinēto vidū nav lielāks autisma gadījumu skaits. Tomēr E. Veikfīlda pētījums joprojām ir ārkārtīgi populārs un citēts tieši ASV.
Strīdi kā par reliģiju
The Wall Street Journal raksta, ka to amerikāņu skaits, kuri atsakās vakcinēties, audzis tieši pēdējā laikā. Daļa savā pārliecībā balstās uz E. Veikfīlda rakstīto, citi uzsver vēlmi izvēlēties, vai vakcinēt savu bērnu. Visstraujākais kritums Kalifornijā pēdējos gados bijis to vakcinēto bērnu proporcijā, kuri apmeklē privātos bērnudārzus. Vakcinācijas pretinieku tiesības izvēlēties tiek respektētas, taču tas arvien vairāk raisa bažas citos vecākos.
34 gadus vecā Lorela Spīra ir vakcinējusi savu trīs gadus veco bērnu, taču nesaprot, kāpēc citi cilvēki ietiepīgi to negrib darīt, apdraudot tos, kurus nevar vakcinēt vecuma vai kādu medicīnisku kondīciju dēļ. «Šī problēma ļoti šķeļ cilvēkus, līdzīgi kā politika un reliģija. Sarunas par to pat ar draugiem var ļoti iekarst.»
Los Angeles Times vēsta, ka daļa bērnu ārstu nepieņem tos bērnus, kuru vecāki atsakās no vakcinācijas, lai neradītu risku citiem pacientiem.