Diezin vai Vladimirs Putins varētu ieklausīties opozīcijas partiju, arī pirmā un vienīgā PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova, aicinājumā anulēt parlamenta vēlēšanu rezultātus un sarīkot jaunas vēlēšanas, kaut gan pagājušajā svētdienā notikušās balsošanas patiesos rezultātus kā īlenu maisā nenoslēpsi. Visticamāk, varas partija Vienotā Krievija šajās vēlēšanās ir apzagusi savus vēlētājus par kādiem divdesmit procentiem - vismaz tā uzskata neitrāli novērotāji, kas klātienē pieredzējuši daudz šmugulēšanās, uz to norāda eksperti un opozīcijas pārstāvji. Dīvainu pozīciju izvēlējušās Valsts domē bez varas partijas iekļuvušās trīs citas partijas - Komunistiskā, Liberāldemokrātiskā un Taisnīgā Krievija -, kas arī runā par masveidīgām falsifikācijām. Nākas šaubīties, vai šīs partijas spēs pārkāpt sev pāri un izvēlēsies konfrontācijas ceļu ar Putina Vienoto Krieviju, lai gan mandātu skaita ziņā pat varētu atstāt varas partiju opozīcijā. Drīzāk šīm partijām jau ir padomā pavisam konkrēti amati, iespējams, pat daži ministru posteņi jaunajā valdībā, kad to vadīs oficiālais Vienotās Krievijas līderis un pašreizējais prezidents Dmitrijs Medvedevs.
Šo sestdien paredzētā masveidīgā demonstrācija pret valdošās, plaši par blēžu un zagļu sauktās partijas īstenoto jaunā parlamenta sastāva «safabricēšanu» ir ārkārtējs notikums jaunāko laiku Krievijā. Piecdesmit tūkstoši cilvēku, kas nevēlas klusēt un pieņemt klaju ņirgāšanos par savām pilsoņtiesībām, liecina, ka neapmierinātība lielajā kaimiņvalstī ir sasniegusi neredzētus apjomus. Turklāt šie cilvēki, kas atsaukušies sociālajos tīklos izteiktajiem aicinājumiem pievienoties protestam, nav ļāvušies iebaidīties no beidzamo dienu rupjības, kad tika aizturēti vairāk nekā pieci simti cilvēku. Divdesmit gados pēc PSRS sabrukuma pat pāris tūkstošu cilvēku liela demonstrācija jau bija uzskatāma par ārkārtēju notikumu. Sestdienas akcijas organizatori izvirza prasību par jaunu vēlēšanu rīkošanu 4. martā, visu nereģistrēto opozīcijas partiju reģistrēšanu un cenzūras atcelšanu Krievijas masu informācijas līdzekļos. Pēdējā minētā prasība šķiet ne mazāk būtiska, jo atšķirībā no citu valstu TV Krievijas telekanālos vispār nav neviena sižeta par demonstrācijām Maskavā.
Visticamāk, krievu protestētājiem nav īsta plāna par nākotni, taču aicinājums par patiesi godīgu vēlēšanu organizēšanu ir prasība, kas varētu ievadīt gaidāmās izmaiņas stagnējošajā Krievijas iekšpolitikā. Putina līdzšinējā darbība nedod pamatu optimistiskam scenārijam, un to apstiprina iekšlietu ministrijas milzu spēku izveidošana Maskavā, rupjība pret savas valsts pilsoņiem, kas atnākuši uz miermīlīgu protestu. Līdzīgi kā tas bija Ēģiptē, arī Lībijā.