Pašreizējais valsts budžeta variants liecina, ka gada laikā dotācija augstākajai izglītībai būs samazinājusies vairāk nekā par 40 miljoniem latu. Dotācijas samazinājums vissmagāk skar tās augstskolas, kuru budžetā ir liels valsts finansējuma īpatsvars. Tomēr arī tām, kurām ir daudz maksas studentu, jāsavelk josta, jo budžetu ieņēmumu daļā pašlaik atspoguļojas studentu maksātspējas kritums, stāsta Latvijas Rektoru padomes priekšsēde, Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova. Uz jautājumu, kā finansējuma samazinājums augstskolām ietekmēs studentus, T.Volkova un Augstākās izglītības padomes priekšsēdis Jānis Vētra atbild - lekcijas varētu notikt lielākām studentu grupām, var samazināties lekciju skaits, bibliotēkās vairs varētu nebūt visu jaunāko izdevumu, būs mazāk vieslektoru.
Iepriekšējā augstākās izglītības finansējuma samazinājuma reizē šogad izdevās izvairīties no budžeta vietu skaita samazinājuma, samazinot studiju vietas izmaksas no Ls 1400 līdz Ls 937. Šoreiz pie šī līdzekļa ķerties vairs nevarēs, jo jau sasniegts izmaksu minimums, ir pārliecināts Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, uz to neuzstāj arī Izglītības un zinātnes ministrija. Tās valsts sekretārs Mareks Gruškevics augstskolu ietaupīšanas iespējas redz administratīvo izmaksu apcirpšanā, ekonomējot gan uz telpu, gan uz administrācijas un tehniskā personāla rēķina.
Pagaidām IZM paredz, ka budžeta vietu skaits nākamgad varētu sarukt par 900, tomēr aptuveni 18 tūkstošiem jauniešu joprojām būs iespēja mācīties par valsts līdzekļiem. Samazinājums gan attiecas tikai uz topošajiem pirmkursniekiem, jo pašreizējie budžeta studenti savus līgumus ar augstskolām jau noslēguši. Iespēju, ka nākamgad budžeta studentus varētu neuzņemt vispār, J.Vētra par ticamu neuzskata, jo tas «deformēs vairākas studiju programmas». Tomēr Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts stāsta, ka plānotais budžeta vietu skaita samazinājums RTU attieksies arī uz prioritārajām nozarēm - ekonomikas programmās budžeta vietās studentus varētu neuzņemt vispār, taču arī inženierzinātnēs budžeta vietu skaits varētu samazināties kopumā par 200.
Budžeta samazinājuma gaismā darba grupā tiek izstrādāti priekšlikumi strukturālām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē, lai koncentrētu ne tikai materiālos resursus, bet arī mācībspēkus un novērstu programmu dublēšanās. Pagaidām izkristalizējušies trīs iespējas, par kurām varētu lemt valdība: veidot nozaru universitātes, vienu zinātnes universitāti, saglabājot reģionālās universitātes, vai arī ļaut augstskolām apvienoties brīvprātīgi.