Gruzijas kara pieredze
Līdz šim šādām operācijām bija nepieciešama Federācijas Padomes (Krievijas parlamenta augšpalātas) piekrišana, bet D.Medvedevs uzskata, ka šī procedūra apgrūtina prezidenta kā bruņoto spēku virspavēlnieka iespējas rīkoties operatīvi. Kā piemērs tiek minēts pagājušā gada Gruzijas karš, kad Krievijas karaspēks iesaistījās cīņā bez Federācijas Padomes (FP) atļaujas.
Pēc kara Kremlis nolēma pārskatīt likumus un paplašināt prezidenta pilnvaras, lai ārkārtas situācijās nebūtu jāvilcinās ar lēmuma pieņemšanu. Nesen stājās spēkā likuma grozījumi, saskaņā ar kuriem Krievijas prezidentam ir tiesības sūtīt karaspēku uz ārzemēm, lai aizstāvētu Krievijas pilsoņus ārzemēs, atvairītu uzbrukumu Krievijas bruņotajiem spēkiem, cīnītos pret pirātismu un nodrošinātu kuģošanas drošību. Taču likums joprojām noteica, ka prezidentam jāsaņem FP piekrišana. Tagad iecerēts atteikties no šīs prasības, Kremlis jau sagatavojis attiecīgu priekšlikumu.
Kaimiņu bažas
Faktiski šīm izmaiņām nebūs lielas jēgas, jo Federācijas Padomē, tāpat kā Valsts domē, lielā pārsvarā ir Kremļa politikas atbalstītāji, kas gandrīz nekad neuzdrošinās apšaubīt prezidenta lēmumus. «Krievijā pašlaik faktiski nav parlamenta, tas jebkurā gadījumā atbalstīs prezidenta rīcību. Šādas izmaiņas ir pilnīgi liekas,» laikrakstam Argumenti i fakti stāsta politologs Aleksandrs Hramčihins.
FP priekšsēdētājs Sergejs Mironovs jau paziņojis, ka parlaments atbalstīs D.Medvedeva priekšlikumu. Viņš uzskata, ka pēc grozījumu ieviešanas Krievija iegūs iespēju efektīvāk aizstāvēt savus pilsoņus ārzemēs. Šādas runas izraisījušas satraukumu Krievijas kaimiņvalstīs, kur dzīvo daudz Krievijas pilsoņu. Šīs valstis raizējas, ka tautiešu aizsardzība tiks izmantota kā iegansts Krievijas agresijai. Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds gan uzskata, ka Latvijai nevajadzētu īpaši satraukties par D.Medvedeva ieceri. «Baltijas valstīm tas neko nemainīs. Tanki pār Latvijas robežu neripos. Mēs esam NATO dalībvalsts. Šī robeža ir kā Rubikona, kurai Krievija nevar pārkāpt. Cita lieta, kas notiks ar tādām valstīm kā Ukraina, Gruzija, Moldova.»