Centrālā statistikas pārvalde uzsver, ka Krievija arī šovasar vērtējama kā mūsu valsts nozīmīgākā ārējās tirdzniecības partnere no visām tā dēvētajām trešajām valstīm un ka, piemēram, jūnijā Krievijas īpatsvars Latvijas kopējā eksportā veidoja 7,9%, bet importā - 7,1%. Tāpēc arī situācija Krievijas ekonomikā ir būtiska daudziem Latvijas biznesa vides pārstāvjiem.
Vēlēšanas gaidot
Krievijas Statistikas pārvaldes (Rosstat) aplēses liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 0,6%, kamēr gada pirmajā ceturksnī IKP kritums bija 1,2%, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn. Savukārt pēc Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrijas aplēsēm, IKP kritums faktiski apstājies un šā gada otrajā ceturksnī līdzinājās 0,2%, turklāt ar tendenci uzlaboties ceturkšņa beigās. Recesijas pārvarēšanu apliecina vēl virkne citu datu, tajā skaitā bezdeficīta budžets divus mēnešus pēc kārtas - jūnijā un jūlijā. Faktu, ka Krievija gandrīz pārvarējusi pēdējos divdesmit gados ilgāko recesiju, atzīmē arī aģentūra Bloomberg, norādot uz biznesa aktivitāšu kāpumu, pieprasījuma pēc elektroenerģijas pieaugumu, dzelzceļa pārvadājumu apjomu palielināšanos un citām ekonomikas atjaunošanās pazīmēm, kuras, kā uzskata aģentūra, var atjaunot arī investoru interesi par Krieviju.
Lai arī gada pirmajos sešos mēnešos Krievijas ekonomika piedzīvojusi kritumu par 0,9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lielākā daļa amatpersonu un ekspertu uzskata, ka Krievija pārvarējusi ekonomisko krīzi un atgriezīsies pie izaugsmes ja ne gada trešajā, tad pavisam noteikti ceturtajā ceturksnī. Tiesa, gada nogalē gaidāmā izaugsmes atjaunošanās nespēs kompensēt pirmajos ceturkšņos piedzīvotos zaudējumos, tāpēc arī 2016. gads Krievijas ekonomikai kopumā būs ar mīnusa zīmi. Atbilstīgi Ekonomiskās attīstības ministrijas prognozēm tie būs mīnus 0,2% no IKP, bet valsts Centrālā banka paredz kritumu 0,3-0,7% no IKP apmērā. Savukārt 2017. gadā atkarībā no naftas cenām un prognozētāju optimisma tiek gaidīta izaugsme 0,5-1,5% apmērā.
Gaidāmā recesijas pārvarēšana izraisījusi plašas diskusijas par Krievijas turpmāko ekonomiskās attīstības modeli, kas kļuvušas īpaši aktuālas, ņemot vērā jau septembrī gaidāmās parlamenta - Valsts domes, kā arī 2018. gadā paredzētās prezidenta vēlēšanas, kas gan solās būt formālas. Eksperti uzskata, ka uzreiz pēc parlamenta vēlēšanām Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš de facto apsolījis, ka pēc 2020. gada Krievijas ekonomikas izaugsme būs vidēji 4-5% gadā, var veikt būtiskas izmaiņas kopumā liberālajā Krievijas valdības ekonomiskajā blokā vai pat visā valdībā, ieskaitot premjera nomaiņu. Savukārt pēc 2018. gada ir ticama virknes nepopulāru ekonomisko lēmumu pieņemšana, kurus V. Putins nevēlas akceptēt pirms vēlēšanām, piemēram, vairāku nodokļu palielināšanu. Tiek arī uzskatīts, ka Krievijas prezidents joprojām nav izdarījis galīgo izvēli par valsts turpmākās ekonomiskās attīstības modeli, kuram jānodrošina solītā izaugsme 4-5% apmērā, un tamdēļ politiķi un ekonomisti izmanto jebkuru iespēju uzsvērt savus redzējumus.
Ietekmīgi grupējumi
Liberālie ekonomisti un politiķi, kurus pārstāv Krievijas bijušais finanšu ministrs, Stratēģisko risinājumu centra padomes priekšsēdētājs Aleksejs Kudrins, valsts pašreizējais finanšu ministrs Antons Siluanovs, Krievijas lielākās bankas Sberbank vadītājs Germans Grefs un citi, uzskata, ka bez nopietnām strukturālām un institucionālām reformām Krievijā gaidāma ekonomiskā stagnācija. Kā paziņojis A. Kudrins, pastāvot esošajam, lielā mērā uz energoresursu un izejvielu eksportu balstītajam ekonomikas modelim, tuvākos četrus piecus gadus izaugsme nepārsniegs 1,5% no IKP gadā, bet uz augstākiem rādītājiem var cerēt tikai tad, ja notiks reformas. Niansēs, protams, atšķiras arī liberālā spārna pārstāvju viedokļi, tomēr kopumā viņi vēlas valsts izdevumu samazināšanu vai vismaz iesaldēšanu jeb budžeta konsolidāciju un budžeta deficīta samazināšanu līdz 1% no IKP, atceļot vai samazinot virkni nodokļu atvieglojumu un pabalstu, kā arī ievērojami paaugstinot pensionēšanās vecumu, kas Krievijā ir viens no zemākajiem pasaulē. Tāpat daudzi liberālā spārna pārstāvji vēlas panākt valsts daļu lielajos uzņēmumos privatizāciju.
Pretējā nometnē atrodas ne mazāk ietekmīgi Krievijas politikas smagsvari - prezidenta padomnieks, akadēmiķis Sergejs Glazevs, Krievijas biznesa ombudsmens Boriss Titovs un Vņešekonombank galvenais ekonomists Andrejs Kļepačs, kā arī valdības sociālā bloka ministri, kas kategoriski iebilst pret taupības politiku un sociālo izdevumu samazināšanas plāniem. S. Glazevs aicina finansēt budžeta deficītu ar aizņēmumu, it īpaši valsts iekšienē, un līdzekļu emisijas palīdzību, kā arī uzskata par nepieciešamu būtiski palielināt reālās ekonomikas sektora kreditēšanu uz tam izdevīgiem nosacījumiem. S. Glazeva un citu liberāļu oponentu ierosinājumu pamatā ir pārliecība, ka taupības politika izraisīs Krievijas ekonomikas degradāciju un iedzīvotāju ienākumu līmeņa tālāku samazināšanos. Tāpat šīs nometnes pārstāvji uzskata, ka ekonomikai nepieciešama nevis liberalizācija, bet nacionālajām interesēm atbilstošs regulējums.
Gatavo programmu
Tikmēr Krievijas ekonomiskās izaugsmes stimulēšanas programmas izstrāde (laika posmam pēc 2018. gada) pēc valsts prezidenta rīkojuma uzticēta tieši A. Kudrinam, kurš to gatavojas prezentēt nākamā gada pavasarī. Programmas pamattēzes jau publicētas politiķa interneta vietnē, bet tās izstrāde tiek koordinēta ar V. Putinu personiski. Valsts attīstības stratēģijas izstrādes uzticēšana A. Kudrinam sistēmisko liberāļu nometnē tika uzņemta ar milzu entuziasmu, kas gan noplaka pēc tam, kad Krievijas prezidents paziņoja, ka nepieciešamas arī alternatīvas programmas, ar kuru izstrādi savukārt nodarbojas S. Glazevs un B. Titovs. Tomēr A. Kudrins, kurš kopā ar V. Putinu strādājis Sanktpēterburgas mērijā, neslēpj pārliecību, ka atbalstīta tiks viņa piedāvātā stratēģija. Krievijas laikraksts Vedomosti norāda, ka par labu bijušā finanšu ministra piedāvājumam V. Putins var nosliekties arī tāpēc, ka Krievijai nepieciešama attiecību normalizēšana ar rietumiem, bet ekonomikas liberalizācija A. Kudrina, kurš rietumos tiek vērtēts atzinīgi, vadībā varētu būt solis pretim izlīgumam, protams, līdztekus Ukrainas krīzes atrisināšanai.
Interneta izdevums Gazeta.ru raksta, ka A. Kudrina tēzēm, uz kurām tiks balstīta topošā programma, ir arī virkne mīnusu - lai tās īstenotu, jāpieņem daudzi nepopulāri lēmumi, pastāv nabadzības un nevienlīdzības pieauguma riski, un nav garantiju, ka programma darbosies. Stratēģijas pamatā ir pārliecība, ka pēc investīcijām labvēlīgas vides radīšanas sāksies investīciju pieplūdums, kas nodrošinās valsts ekonomisko izaugsmi, tomēr šis pieņēmums var izrādīties nepareizs. Tāpat bieži tiek norādīts, ka A. Kudrins un citi liberālās nometnes pārstāvji pārmērīgi uzticas «tirgus neredzamajai rokai», kura praksē bieži nedarbojas tā, kā aprakstīts mācību grāmatās.
Vienlaikus kritikai tiek pakļautas arī alternatīvās versijas, kritiķiem baidoties no pārmērīgas valsts iejaukšanās ekonomiskajā darbībā, kas Krievijā jau tāpat ir ievērojama. Rezultātā daži analītiķi sliecas domāt, ka galīgajā stratēģijas variantā tiks mēģināts apvienot šķietami labāko no abiem piedāvājumiem.