Palīdziet man atrast Brāli. Es viņu ļoti gaidu. Mans telefona numurs... Jurītis.» Zem lūguma ar krāsainiem zīmuļiem uzzīmēts Brāļa portrets. Kaķis ar zaļām acīm, lepnām ūsām. Vienā zīmējumā Brālis smaida, citā runcānam lūpu kaktiņi skumji noslīdējuši uz leju, vēl citā Brālim birst lielas asaras. Tās nav kopijas. Katra lapa ir oriģināls. Acīmredzot portretus ar mīlestību un asaras no vaigiem ar roku notraucot cītīgi zīmējis Brāļa mazais saimnieciņš, un man ļoti gribētos, lai Brālis atgriežas mājās. Ejot staigāt ar savu sunīti, acīm meklēju Brāli. Vakarā pļaviņā sanākam suņu saimnieki un apvaicājamies cits citam - vai par Brāli nekas nav dzirdēts? Nevarēja taču runčuks bez pēdām pazust! Taču ar prātu saprotam, ka varēja gan pazust. Tas būtu skaists brīnums, ja Brālis atgrieztos! Taču arī tad, ja Brālis nepārnāktu mājās, Jurīša mazajā sirsniņā iekāpusī bēda būtu svētīga visai viņa dzīvei, jo katra pārdzīvota sāpe un zaudējums dara cilvēku līdzcietīgāku un jūtīgāku. Taču mēs vēl ceram, ka Brālis atradīsies.
Meklējam Brāli
Jau vairākas dienas mūsu rajonā pie kokiem un māju durvīm
izvietotas A4 formāta lapas ar aptuveni vienādu tekstu: «Man pazuda
kaķītis, balts ar melnu, viņam ir kuplas ūsas un melna, īsa astīte.
Viņu sauc Brālis. Viņam ir trīs gadi. Brālis izlēca pa logu, kad
lija un bija zibens. Laikam Brālis nobijās.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.