Naftas cenu līkloči
Norises pasaules naftas tirgū pamazām atgriežas pie pagājušā gada tendencēm, proti, vērstas uz melnā zelta cenas samazinājumu. Lai arī vēl pavasarī Brent naftas cena augšupejošā solī centās sturmēt 70 dolāru (~ 63,87 eiro) par barelu robežu, laika gaitā tā atkal pietuvojās 50 dolāru atzīmei un izskatās, ka virzība notiek pretī jauniem antirekordiem kopš iepriekšējās finanšu krīzes.
ES dalībvalstij Latvijai tas sola gan ieguvumus, gan zaudējumus. Jau patlaban varam vērot degvielas tirgus atrašanos jauna cenu lejupskrējiena sākumpunktā, turklāt nav izslēgts, ka, veicot šo distanci, iekšdedzes dzinējiem tik nepieciešamais produkts kļūs lētāks nekā iepriekšējā krituma reizē. Turklāt attiecībā uz dīzeļdegvielu tas jau noticis. Tāpat diezgan droši ir tas, ka visai drīz varēsim priecāties par jaunu siltumenerģijas tarifu samazinājumu, kas savukārt atbrīvos papildu līdzekļus citu pirkumu veikšanai, tādējādi audzējot ne tikai valsts iekšējo patēriņu, bet arī valsts ekonomisko izaugsmi kopumā. Tomēr potenciāli ieguvumi šoreiz diemžēl var nākt komplektā ar zaudējumiem.
Svārstīgais rublis
Naftas tirgus norises ir vitāli svarīgas mūsu kaimiņvalsts Krievijas eksporta ieņēmumu nodrošināšanā, tādējādi lielā mērā ietekmējot vietējās valūtas - rubļa - kursu. Ja raugāmies uz potenciālajiem zaudējumiem, vērts atcerēties, ka Krievija aizvien ir trešais lielākais Latvijas eksporta partneris, kur pie adekvātākiem ekonomiskajiem nosacījumiem nonāca aptuveni desmitā daļa no Latvijas preču eksporta, savukārt patlaban šis skaitlis sarucis līdz nedaudz vairāk kā 8% un daudz kas saistīts tieši ar to, kāda būs turpmākā rubļa kursa virzība. Patlaban rubļa kurss pret eiro ir aptuveni tādā pašā līmenī kā pērnā gada beigās un šā gada sākumā, atrodoties pie 70 Krievijas rubļu atzīmes par vienu eiro (pēc Latvijas Bankas datiem - 70,8 rubļi par vienu eiro šonedēļ trešdien).
Tomēr, ja salīdzinām pašreizējo brīdi ar situāciju vēl pirms dažiem mēnešiem, tad valūtas kurss eksportam uz kaimiņvalsti kļuvis nelabvēlīgāks. Kopš maija beigām, kad rublis vēl atradās pie pēdējā lokālā maksimuma atzīmes, tā vērtība pret eiro kritusies apmēram par 30%.
«Nav ļaunuma bez labuma, jo rubļa vērtības kritums palielina ieņēmumus (rubļos) no nopelnītajiem naftas dolāriem. Kopējais efekts gan Krievijai ir negatīvs, jo rubļa vērtības samazināšanās tikai daļēji kompensē naftas cenu kritumu. Kā iztrūkumu var kompensēt? Pārdodot vairāk naftas. Tiesa, pieaugot piedāvājumam, krīt cena, kas Krievijai atkal slikti,» situāciju komentē SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš un stāsta, ka pēdējā laikā Krievija palielinājusi naftas produktu eksportu, kas arī nedaudz kompensē naftas produktu cenu kritumu, un jāņem vērā, ka Krievijai zināmi ieguvumi ir izmaksu pusē, kuras ir rēķināmas rubļos.
Otrais vājuma vilnis
Neraugoties uz rubļa kursa svārstību īslaicīgi kompensējošo raksturu, ekonomikas ekspertu teiktais gan vedina domāt, ka pašreizējie ekonomiskie nosacījumi nav labvēlīgi, lai rastos iemesls runāt par vispārēju eksporta palielināšanos uz austrumu kaimiņvalsti. «To, kas notiek patlaban, varētu nosaukt par Krievijas ekonomikas otro vājuma vilni. Līdz ar to arī nav pamata runāt par šīs valsts iekšējā pieprasījuma palielināšanos,» spriež Citadele Asset Management Tirgus analīzes nodaļas vadītājs Zigurds Vaikulis. Saistībā ar krītošajām naftas cenām pagājušajā gadā Krievijas valsts iekšzemes kopprodukta pieaugums vēl balansēja dažas desmitdaļas virs 0% robežas, taču šā gada pirmais ceturksnis statistikas atskaitēs tika rakstīts ar 2,2% vērtu ekonomikas apjoma mazināšanos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā.
Krievijai pat ar naftas ieguves apjomu palielināšanu pie pašreizējās situācijas naftas tirgū ir visai maz iespēju cerēt uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos. «Lai arī naftas cena kopš pagājušā gada vasaras nokritusies aptuveni divkārt, piedāvājums tirgū turpina palielināties, tādējādi vēl vairāk spiežot melnā zelta cenu lejup,» situāciju skaidro Z. Vaikulis. Viņš zina teikt, ka šogad naftas piedāvājuma apjoms pasaulē pieaudzis apmēram par pieciem miljoniem barelu diennaktī, kas ir viens no vēsturiski straujākajiem kāpumiem. «Naftas eksportētāju valstu savienība OPEC ieguves apjomus nesamazina, dati no ASV liecina, ka naftas ieguves vietu skaita kritums piebremzējies, globālā ekonomikas izaugsme nepriecē, dolārs ir spēcīgs un no ASV Centrālās bankas, iespējams, jau septembrī, tiek gaidīts bāzes procentu likmju kāpums, kas kopumā naftas produktu cenas ietekmē negatīvi,» finanšu tirgus ietekmi raksturo A. Lāriņš.
Viņš neizslēdz iespēju, ka naftas cena ilgāku laiku var pavadīt zem 50 dolāru atzīmes par barelu. «Tā, protams, ir laba ziņa visiem auto braucējiem un tiem, kuri aizņemas naudu,» piebilst SEB finanšu eksperts.
Jāņem vērā, ka lētāka nafta ir viens no gandrīz neesošas inflācijas iemesliem, kas centrālajām bankām liek rekordzemos līmeņos turēt procentu likmes. Tomēr attiecībā uz cenu prognozēšanu tirgus situācija ir neskaidra. Eksperts stāsta, ka naftas biznesā nav lēti ne uzsākt jaunas ieguves, ne arī strauji samazināt naftas ieguvi, kas nozīmē, ka problemātiskā situācija var ieilgt. Tas dažiem tirgus analītiķiem šo situāciju liek salīdzināt ar XX gadsimta astoņdesmitajos gados piedzīvoto naftas tirgus krīzi.
Neplāno pamest
Tikmēr ir uzņēmēji, kas Krievijas tirgū var noturēties par spīti nelabvēlīgajai situācijai un pat palielināt realizācijas apjomus. Viens no sektoriem, kas Latvijas kaimiņvalstī darbojas īpaši aktīvi, ir mūsu valsts farmācijas nozare.
Viena no nozares flagmaņiem Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš atzīst, ka rubļa kursa svārstības ieņēmumu apjomus var mainīt pat par miljoniem eiro. «Pērn mēs Krievijas rubļa vērtības krituma dēļ zaudējām apmēram četrus miljonus eiro. Šogad uz pozitīvo svārstību rēķina kādus divus miljonus esam ieguvuši,» izklāsta S. Lapiņš un stāsta, ka uzņēmuma darbība Krievijā šogad «izskatās labāk par paša Krievijas farmācijas tirgus dinamiku». Šā gada sešos mēnešos uzņēmuma realizācija Krievijā pieaugusi par 5%. Olainfarm pārstāvis apstiprina, ka, līdzīgi kā iepriekš, uzņēmums neplāno samazināt savas darbības apjomus Krievijā.