Ēnu ekonomika glāba Latviju deviņdesmitajos gados, un ēnu ekonomika glābj tagad. Ja valsts zaudē uzticību, ja valdībai netic, ja vara nespēj nodrošināt kārtību un godīgus spēles noteikumus visiem, uzņēmēji pārvietojas ēnas pusē.
Līdz ar krasu un - galvenais - neprognozējamu nodokļu pieaugumu Latvijā atkal pieaugusi ēnu ekonomikas daļa, kas bija mazinājusies tā saucamajos treknajos gados, kad nodokļi tika mazināti. Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums atklāj, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir tuvu 40%. Kopā ar melno ekonomiku nelegālās ekonomikas apjoms Latvijā tiek lēsts uz 50-60%.
Pētījuma aplēsēm ir nozīme reālā Latvijas IKP noteikšanā, kas varētu būt ievērojami lielāks, nekā tiek domāts. Tam var būt nozīme sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Ja ēnu zonā atrodas miljardiem liela, ar nodokļiem neaplikta «otrā» ekonomika, tas nozīmē, ka budžeta rezerve teorētiski ir mērāma simtos miljonu latu. Kā tikt tiem klāt?
Pāriešana uz ēnu ekonomiku labam vairumam Latvijas uzņēmēju nav nekas jauns. Viņi tur atradās visus deviņdesmitos. Daudziem tā ir tikai atgriešanās vecajās takās, kas tika atstātas uz samērā nelielu brīdi. Viņi atrodas tur, kur jūtas kā zivis ūdenī, no kurienes izvilināt viņus nav nemaz tik viegli. Ko gan valsts šobrīd var piedāvāt ēnā sēdošajam uzņēmējam? Nāc laukā, mēs tev uzliksim pamatīgus nodokļus? Neizklausās vilinoši. Savukārt individuālā sirdsapziņa lielā mērā ir atkarīga no sabiedrībā valdošās kopīgās morāles, un tai bieži vien nav attieksmes nodokļu maksāšanas jautājumā. Varbūt kādreiz būs citādi, bet pagaidām nodokļu maksāšana nav tradīcija.
Uzņēmēji mēdz apgalvot, ka ēnu ekonomika šodien ir vienīgā iespēja izdzīvot. Var šādam apgalvojumam piekrist, var nepiekrist, bet daļa taisnības tajā ir. Ēnu ekonomika rada daudz vispārzināmu negāciju. Tomēr situācijā, kad valdības nemākulīgas rīcības vai pārmērīgas birokrātijas dēļ legāla uzņēmējdarbība ir apgrūtināta vai pat neiespējama, ēnu ekonomika ir glābiņš. Ja birokrātija ir tāda, ka jebkurš projekts bezcerīgi iestrēgst, glābiņš ir kukulis. Ja valdība īsteno ekonomikas saspiešanas politiku, vienīgā iespēja tikt nesaspiestiem ir pamest valdības kontrolēto ekonomisko zonu. Ēnu sektorā ekonomika attīstās, nevis pateicoties valdības politikai, bet par spīti tai.
Melnā ekonomika, kas ir kontrabanda un citi noziegumi, ir jāapkaro nežēlīgi. Savukārt, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku, ar pātagu nepietiek, ir vajadzīgs arī pīrādziņš. Ar sodiem un melnajiem sarakstiem neizcīnīs cīņu ar uzņēmējiem, kamēr netiks sakārtota valsts, lai legālajā ekonomikā atrasties būtu ērti, bet nelegālajā - bīstami un potenciāli ļoti dārgi. Kamēr tā nav, ēnu ekonomika ir faktors, kas velk valsti uz priekšu.