Vai esmu vienīgā, kurai īsti nav Ziemassvētku tuvošanās sajūtas? Varbūt vainojams siltais, lietainais laiks? Ceru, līt pārstās, būs saulains, viss nožūs un nāks sniegi un sali - kā ziemai pienākas! Bet īstajai sajūtai pati sākšu kaut ko darīt, proti, nomainīšu mūzikas listi, izkāršu lampiņas. Viss notiksies, tikai brīnumam jātic! Taču aizvadītajā nedēļā mani šokēja vairāki priekšlikumi, kurus grasās realizēt. Nepatīkams pārsteigums, ka par krievu valodu kā otro valsts valodu parakstījušies pietiekami daudzi, lai varētu rīkot referendumu. Latviešu tauta, vai tiešām jūs to vēlaties? Un vēl - godājamais izglītības ministrs Roberts Ķīlis ierosinājis pagarināt mācību gadu. Šokēta ne es vienīgā! Uzskatu, nav pareizi pagarināt mācību gadu, tas neko nedos, tikai vairāk nogurdinās gan skolēnus, gan skolotājus. Vai tiešām līdz šim skolēni nav izglītojušies pietiekami? Pirms pieņemsiet lēmumu, lūdzu, padomājiet arī par mums, kuriem jau maijā ir grūti nosēdēt skolas solos, jo ārā ir patīkams laiciņš!
Madara Krišjāne, Rojas vidusskola
VIĻĀNI. Romantikas pārņemtie
Pagājušās piektdienas vakars mūsu skolā bija satumstošu liepu un miglā asarojošo logu noskaņās - tas tika rīkots par godu dzejnieka A. Čaka 110 gadu jubilejai. Lasījām dzejoļus, kuru varoņos iejutās 12. klases skolēni. Savus radošos un literāros darbus lasīja arī citu klašu skolēni, tai skaitā es. Kopā dziedājām sirdi plosošās, smeldzīgās dziesmas ar Čaka vārdiem, tās pat lika pār vaigu noritēt pa kādai asarai. Sveču gaisma rosināja pārdomām un klusumam - romantikas pārņemti bijām mēs visi.
Laura Upeniece, Viļānu vidusskola
VALMIERA. Jauns tilts, jauns sākums
1865. gada vasarā, kad cilvēki pārvietojās ar zirgu pajūgiem un vēl nebija izgudrotas mašīnas, Valmierā atklāja pirmo koka tiltu pār Gauju. Laiki mainījās, cilvēki kļuva izglītotāki, un nu Valmierā iecerēts atjaunot tiltu. Jau pavisam drīz tiks atklāts pagaidu tilts un sāksies jaunā tilta izbūve. Vēlējos uzzināt valmieriešu viedokli par šo projektu, tāpēc aptaujāju 50 valmieriešus. Jautāju, vai Valmierā ir nepieciešams jauns tilts. No 50 respondentiem 30 atbildēja, ka tilts ir vajadzīgs, 15 cilvēku uzskatīja, ka tā ir lieka naudas izšķiešana, savukārt pieciem valmieriešiem bija vienalga. Jautāju arī, vai iedzīvotāji zina, cik izmaksās jaunā tilta rekonstrukcija. 47 cilvēki atbildēja, ka izmaksas nezina, un tikai trīs aptaujātie varēja atbildēt, minot precīzu naudas summu, kas ir apmēram 1,4 miljoni latu. Vienaldzība par pilsētā notiekošo vai arī neinformētība? Šādu jautājumu mums derētu uzdot pašiem sev. Lai vai kā, pēc 13 mēnešiem mums būs moderns, apgaismots un ērts tilts.
Laura Pinne, Valmieras Valsts ģimnāzija
DOBELE. Steigā ar mieru sirdī
Brīžiem šķiet, ka pēdējie darbi, kas vēl jāpadara līdz brīvdienām, nekad nebeigsies. Gada nogales steiga nemanot ierauj savā varā, liekot justies vainīgiem, ka nekam nepietiek laika. Tomēr šis laiks asociējas ar mieru un gaišumu. Laiks, kad svarīgāk šķiet nevis ņemt, bet dot. Interesanti gan sanāk, no vienas puses, esam darbos līdz kaklam, no otras - paturam sirdī to mieru, ko var sniegt tikai tumšie ziemas vakari.
Jānis Skrebels, Dobeles Valsts ģimnāzija
VALKA. Šašliku uzvara
Čau! Nedēļas nogalē Valkas pagasta Lugažu muižā notika teātra sporta vakars. Uz pasākumu bija ieradusies teātra sporta trenere no Rīgas Ligita Smildziņa ar saviem skolēniem, divas teātra sporta skolotājas ar audzēkņiem no Valmieras un, protams, mūsu novada teātra spēlētāji un cienītāji. Sākumā iesildījāmies, uzspēlējot dažādas spēles. Tad vērojām rīdzinieku foršo darbošanos, līdz beigās nolēmām sarīkot spēlēšanu, sacenšanos komandām savā starpā. Tika izveidotas četras komandas: Valkas, Rīgas un divas Valmieras komandas. Notika divi pusfināli, un finālā iekļuva Šašlika piedzīvojumi (Valka), Pīrādziņš (Valmiera) un Oligarhi (Rīga). Sacensību laikā skatītāji neskopojās ar ziediem, kas domāti komandām, un slapjām švammēm žūrijai. Beigās gan uzvarēja mūsējie - Šašliki -, taču arī Rīgas Oligarhi bija ekselenti. Šis pasākums bija smieklu vērts. Iesaku nodarboties ar teātra sportu, tas ir kaut kas labs!
Vivita Brolīte, Valkas ģimnāzija
ROJA. Dienas kā sēņu zupa
Huh, pāris dienu man nācās pavadīt slimnīcas baltajās sienās, kur ātri vien kļuva skaidrs: nekur nav tik labi kā mājās. Nevienam jau nepatīk slimnīca. Vienmēr ir kāda māsiņa, kura nepatiks tikai tāpēc, ka pateikusi kādu skarbāku vārdu, vai tāpēc, ka pamodinājusi par agru. Man gan paveicās ar labām, saprotošām māsiņām. Jauki bija arī palātas biedri, kaut arī daudziem kaites bija nopietnākas par manām. Pat slimnīcas ēdiens bija ļoti garšīgs. Tikai skaidrs ir viens - bezdarbība ļoti nogurdina. Dienas, kad man nebija jāiet uz procedūrām un kuras vienkārši nogulēju, stiepās kā sēņu zupa, un vakarā jutos pārgurusi. Tagad priecājos, ka esmu tikusi mājās sveika un vesela.
Zane Hazena, Rojas vidusskola
LIEPĀJA. Ziemassvētku «instrumenti»
Rožu laukumā iedegta jau otrā Adventes svece... Pagājušā nedēļa arī liepājniekiem likusi spert divus soļus tuvāk brīnumam. 1. decembrī tika iedegta pilsētas Ziemassvētku egle, tam par godu notika pasākums ar dziesmām, dejām un, protams, ķekatniekiem - kā tikai tur nebija, nāves ar izkaptīm, sniegavīri, salaveči, velniņi motobraucēji. Bet sestdien ar savu košo, unikālo priekšnesumu Liepājā ieradās grupa Instrumenti. Liepājas Olimpiskais centrs bija pārpildīts. Starp citu, vēl ir atlikušas dažas biļetes uz Instrumentu koncertu Arēnā Rīga, kurš notiks 10. decembrī.
Anete Jaunzeme, Liepājas Valsts 1. ģimnāzija
SMILTENE. Eglīte smaržo un mirdz
Arī Smiltenes centrā iedegās eglīte. Šķiet, tā ir visskaistākā, kāda vien Smiltenē bijusi! Bet pirms tam Smiltenes universālveikalā Centrs darbojās Jauniešu domes rūķi, kopā ar mazākajiem Smiltenes iedzīvotājiem piedaloties radošajās darbnīcās un ejot rotaļās. Uz Smilteni zirga karietē ceļu mēroja arī pats Ziemassvētku vecītis! Mazie smiltenieši bija sagatavojuši dažādus skaitāmpantiņus un Ziemassvētku dziesmas. Arī es biju starp rūķiem un vadīju darbnīcu. Tas bija patīkams gandarījums par skaisti padarīto darbu.
Dita Pētersone, Smiltenes Centra vidusskola
TALSI. Ne devēji, bet ieguvēji
Talsu pusē svētku prieki sākas jau tagad. Talsu Kristīgās vidusskolas jauniešu koris 1. decembrī iesāka svētku maratonu, ciemojoties bērnunamā Kāķīši. Draudzība ar tā iemītniekiem jau ir ilgstoša, tāpēc bija jo lielāks prieks atkal apciemot draugus. Svētki, tāpat kā koris, nāk ar dāvanām! Garšīgie mandarīni bija daļa no īpašās svētku smaržas. Koristi kopā ar bērniem dziedāja, spēlēja spēles, kā arī iegrima garās sarunās. Ilze Pētersone, viena no kora dalībniecēm, apliecina: «Jutāmies nevis kā devēji, bet kā ieguvēji, jo mazo ķiparu prieks un sirsnība ķipariem sasilda sirsniņu.» Svinēt, kā pierādīja jaunieši, var katru dienu.
Sabīne Krūkle, Talsu Kristīgā vidusskola