gada pavasarim to restaurēt, neviens no līgumā paredzētajiem darbiem vēl nav pat sākts, tāpēc pašvaldībai jāmeklē iespējas, kā vismaz paglābt no iznīcības vienu no arhitektoniski skaistākajām pilīm Latgalē. Līdz novembrim tiks veikta ēkas konservācija, bet 30.oktobrī tiks atklāta koka skulptūru grupa _Preiļu pils leģendas_, kuru septembra sākumā plenērā darinājuši topošie koktēlnieki, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Latgales filiāles studenti, asociētās profesores Māras Kalniņas vadībā. Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja direktore Tekla Bekeša cer, ka šīs skulptūras ne tikai estētiski bagātinās pilsētvidi, bet arī palīdzēs preiliešiem nepazaudēt sapni kādreiz ieraudzīt savu pili tās kādreizējā godībā.
Apsver līguma laušanu
Preiļu novada pašvaldības mēģinājumi atrast līdzekļus XIX gs. sākumā būvētās grāfu Borhu pils atjaunošanai jau vairākas reizes bijuši neveiksmīgi. Par ES PHARE 2002 programmas līdzekļiem, ieguldot līdzfinansējumu, gan izdevās izstrādāt tehnisko projektu Preiļu pils un parka rekonstrukcijai darījumu centra izveidei, taču 2005.gada nogalē izsludinātajā ES ERAF projektu konkursā par kultūras mantojuma saglabāšanu Preiļu novada domes projekts par Preiļu pils un parka renovāciju netika atbalstīts.
2006.gada 5.decembrī rīkotajā izsolē Preiļu pils un tai piegulošās zemes nomas tiesības uz 50 gadiem - kā vienīgā pretendente - ieguva Rīgas uzņēmums SIA Projektu attīstība un investīcijas. Nomas līgumā bija paredzēts, ka uzņēmums kompensēs pašvaldības ieguldījumus Preiļu pils attīstības projektos (30 000 latu), katru gadu maksās nomas maksu 1610,47 latus, pakāpeniski veiks pils un parka atjaunošanas darbus un līdz 2010.gadam Preiļu pils tiks rekonstruēta par viesnīcas kompleksu. Šāda projekta īstenošana kopumā izmaksātu vairāk nekā 2,8 miljonus latu. Kā Dienai uzsvēra Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, pa šiem trim ar pus gadiem izdarīts neesot nekas, šogad nav samaksāta arī nomas maksa, tāpēc pašvaldība apsver iespēju tiesas ceļā lauzt nomas līgumu, lai atgūtu pili savā īpašumā, taču turpmākais pils liktenis vienalga ir neskaidrs. «Esam rakstījuši vēstules, atgādinājuši, lai sakārto teritoriju, kas viņiem ir piešķirta, bet bez rezultātiem. Divreiz gadā atbrauc, appļauj, vairāk arī nekas netiek darīts.» Lai piemineklis galīgi neietu bojā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija piešķīrusi 9000 latu Preiļu pils konservācijai. SIA Projektu attīstība un investīcijas direktors Ivars Lišmanis Dienai gan atzina, ka cerības atjaunot pili viņš neesot zaudējis, taču pagaidām nauda šī projekta īstenošanai nav dabūta. «Tāpēc jau arī nebraucu uz Preiļiem, ka pagaidām nav ko solīt. Kad būs zināms kas cerīgāks, tad arī aizbraukšu. Bet, ja pašvaldība atradusi kādu citu iespēju, lai jau lauž nomas līgumu.»
Leģendas paliks
Pils parkā blakus vārtu sarga namiņam septembra sākumā bija dzīvība, dunēja tēlnieku kalti, Aglonas uzņēmēja Karaļkalna īpašnieka Jāņa Stupāna piedāvātajos dižkoku stumbros atdzīvinot vēsturiskus tēlus. Kā stāsta plenēra vadītāja LMA asociētā profesore Māra Kalniņa, studenti ar prieku uztvēruši plenēra ideju - iemūžināt leģendas par Preiļu pils vēsturi, turklāt pils parkā arī Borhu laikos bijis daudz koka skulptūru, kas visas gājušas bojā. Plenēru atbalstījis Kultūrkapitāla fonds, Latgales reģiona attīstības aģentūra un nu jau bijusī Preiļu rajona padome. Tēlniecības nodaļas 4.kursa studenti Ēriks Libeks un Haralds Kiščenko no liepas darināja Balto dāmu, kas vēl tagad spokojoties pils parkā. «Visu ziemu gatavojāmies plenēram, iepazināmies ar pils nostāstiem, tajos gan Baltā dāma esot bijusi nežēlīga pret zemniekiem, bet mēs to gribējām veidot maigu un labsirdīgu. Preiļi ir maza, taču sakopta pilsētiņa, priecājamies, ka varam te atstāt savu darbu.»
Parks aizaug
Tekla Bekeša domā, ka Preiļu pils, tāpat kā daudzu citu vēsturisko ēku, nelaimes sākās tad, kad no turienes tika izvākta skola un pils vairs nevienam nav bijusi vajadzīga. Tomēr pašvaldība varētu piesaistīt bezdarbniekus vismaz krūmu izciršanā un nezāļu nopļaušanā, jo par kādreiz skaistā parka nesakoptību nereti nākas sarkt ekskursantu priekšā. «Mūsu pili nenodedzināja 1905.gadā, arī karos tā maz cieta, bet miera laikos tā iet bojā. Es priecājos, ka izdevās atrast naudu vismaz šim plenēram, mums būs arī tradicionālais gleznotāju plenērs. Es piekrītu mūsu novadnieka mākslinieka Jāzepa Pīgožņa teiktajam - patlaban galvenais ar zobiem un nagiem noturēt to labo, kas mums ir, jo no jauna to nez vai vairs kādreiz varēs radīt,» saka T.Bekeša.