Mēs nekļuvām par zviedriem un nekļuvām par krieviem, tātad mums jāpaliek par somiem, - tā uzrunā pie Doma baznīcas Helsinkos pārējiem studentiem (tā Somijā dēvē vidusskolu absolventus) pēc valsts neatkarības 96. gadadienai veltītā lāpu gājiena teica viens no studentiem Lauri Koskentausta. Latviešu žurnālistiem viņš paskaidroja, ka piedaloties šajā pasākumā, jo tā esot sena tradīcija, kas uzsākta pirms vairākām desmitgadēm.
Lai gan šogad Somijas Neatkarības diena tika svinēta kā allaž un lielai daļai somu tā pagāja, vairākas stundas pavadot pie televizora, bija arī kas neparasts. Tā bija pieņemšana pie prezidenta Sauli Nīnistes, kas nenotika galvaspilsētā prezidenta pilī (to remontē) ar tradicionālo televīzijā translēto balli, bet gan Tamperē - daudz «vienkāršākos» apstākļos, kuros par obligātu priekšnoteikumu netika uzskatīta ierašanās smokingos un atbilstoša ranga dāmu tērpos. Tas daudzu ieskatā atnesa zināmu vilšanos (viena no galvenajām gada izpriecām ir šo tērpu vērošana televīzijā un apspriešana 6. decembrī), taču noteikti varēja sašaurināt iespējas kārtējo reizi pārmest valdošai šķirai tās buržuāziskās izpriecas.
Patiesībai īsti neatbilst apgalvojums, ka Neatkarības diena būtu uzskatāma par balto somu svētkiem. Par baltajiem dēvē pirms nepilniem simts gadiem notikušajā pilsoņkarā uzvarējušos somus, kas Mannerheima vadībā pārspēja sarkano vienības, kurus atbalstīja revolucionāri noskaņotās krievu daļas. Šķiriskās domstarpības somu sabiedrībā pieder pagājušajiem laikiem, un tas bija redzams, jau sākoties Ziemas karam 1939. gadā, kad Somijas Komunistiskās partijas vadītājs aicināja strādniekus cīnīties pret padomju okupantiem. Par folkloru kļuvis somu strādnieku atzinums. Redzot, kāda dzīve 30. gados valdījusi pāri robežai PSRS, viņi teikuši - labi gan, ka zaudējām baltajiem.
Vienlaikus, visticamāk, būtu kļūdaini apgalvot, ka Somija vienmēr būtu bijusi brīva no šķiriskās nevienlīdzības. Ejot gadu desmitiem, it īpaši pēc kreisi orientēto spēku nonākšanas valsts vadībā, notikušas nozīmīgas pārmaiņas. Pēc dzejnieka un tulkotāja Jukas Mallinena asprātīgi teiktā, kreiso spēku klātbūtne likusi buržuāzijai padalīties ar saviem uzkrājumiem.
Somu ieguvums ir attieksme pret cilvēku, kas izpaužas dažādās visnenozīmīgākajās detaļās. Somijā nav iespējams iepirkties lielveikalā Neatkarības dienā, jo svētki jāatzīmē arī pārdevējiem un krāvējiem. Te, protams, jāatceras Maxima un Rimi kasieres, kam gluži kā jebkurā citā dienā, piekaltām pie kases, jāstrādā arī 18. novembrī.
Ja Somijai līdzīgi trim Baltijas valstīm nākos izbaudīt padomju okupāciju, somi būtu iepazinuši, ko nozīmē stāvēt rindā pēc čehu vai poļu kurpēm, un tas, protams, ir joks, diemžēl ārkārtīgi patiess. Gluži tāpat kā pieņēmums, ka tādā gadījumā iebraukušo sveštautiešu daudzums varētu būt apgrūtinošs. Valsts neatkarības diena ir pagājusi bez lieka patosa, tomēr tā šķiet svarīga lielākajai daļai somu. Viņiem tā nozīmē demokrātiju, vienlīdzību, brīvību un patiesas rūpes par indivīdu.