Paredzēts, ka nākamā gada valsts budžeta projekts tiks apstiprināts nākamnedēļ, un tas nozīmē, ka jaunā iniciatīva tiktu pieņemta milzīgā steigā, bez pienācīgas izvērtēšanas. Uzņēmēju pārstāvji bezcerībā rausta plecus, norādot, ka tā turpināt vairs nedrīkst. Tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem, kuru iebildumus valdība līdz šim ignorēja, premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) beidzot izrādījusi izpratni, solot nevirzīt konkrētās izmaiņas.
Tomēr šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas dienaskārtībā šis jautājums ir iekļauts. Pēc sarunām ar deputātiem var spriest, ka, visticamāk, J. Reira ierosinājums netiks ņemts vērā.
Atbildīgās komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (Vienotība) precīzi neatbildēja, kādu fiskālo ietekmi ministra ierosinājuma īstenošana atstātu uz valsts budžetu, tomēr neslēpa pesimistiskās prognozes par konkrētā priekšlikuma nākotni. «Šim ierosinājumam nepietiks balsu. Pats es to varētu atbalstīt, bet man nepatīk tie diezgan radikālie priekšlikumi, kas ienāk pēdējā brīdī. Ir vajadzīga plašāka diskusija,» paskaidroja K. Šadurskis. Citādi deputāts idejas būtību atbalsta. «Ja mēs skatāmies uz uzņēmumiem, kas sniedz juridiskās un biznesa konsultācijas, kā arī, piemēram, grāmatvedības vai celtniecības pakalpojumus, tad tas nav īsti tas, kur būtu jādarbojas mikrouzņēmumiem. Protams, tas kropļo konkurenci, jo, esot labvēlīgā nodokļu režīmā, viņi var piedāvāt zemāku cenu,» uzsver komisijas vadītājs.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš cer, ka deputāti noraidīs pretrunīgi vērtēto iniciatīvu. Viņš teic, ka šāda priekšlikuma ieviešana varētu palielināt ēnu ekonomiku. Patlaban valstī darbojas apmēram 41 000 mikrouzņēmumu, kuros strādā vairāk nekā 80 000 cilvēku. J. Endziņš prognozē, ka izmaiņas, ko palēnām sāk ieviest, panāks to, ka šis režīms saistošs būs vairs tikai 10% no patlaban iesaistītajiem, un, viņaprāt, tādā veidā valsts atņem platformu, uz kuras cilvēkam ir iespēja sagatavoties lielajai uzņēmējdarbībai.
Jāteic gan, ka uzņēmēju vidū vienprātības par plānotajām izmaiņām nav. Piemēram, būvniecības nozares uzņēmumi ar cerībām gaida brīdi, kad režīma prakse tiks, ja ne ierobežota, tad vismaz pienācīgi sakārtota.
Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume brīdina, ka mikrouzņēmumu režīms pie nepareizas tā izmantošanas būvniecības nozarei var radīt ārkārtīgi lielas nepatikšanas. Sistēma joprojām ir nesakārtota. Lai uzvarētu iepirkumā, uzņēmums it kā piesaista augstas klases speciālistus, bet, tiklīdz tas uzvar, tie tiek nomainīti uz mikrouzņēmējiem, kas izmaksu ziņā ir krietni lētāk. Tas parādās arī kvalitātē. «Mikrouzņēmumi tiek izmantoti kā instrumenti pasūtījuma iegūšanai. Tā būtībā ir dempingošana,» teic M. Straume.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs vēl norāda - būvniecības nozarē būtu jāveic regulējums, kas paredzētu, ka mikrouzņēmumi nedrīkst piedalīties otrās un trešās grupas būvju būvniecībā. Proti, tādu ēku būvniecībā, kas paredzētas lielam cilvēku skaitam un ir ar vairākiem stāviem.