Pusgadu viņš mācījās Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, bet atlikušo laiku - Rīgas 31. vidusskolā Vecmīlgrāvī. Vislielākās grūtības Sečkinam sagādāja draugu iegūšana, jo lielajā centra skolā klasesbiedri bija noslēgti un vienmēr steidzīgi. «Esmu turks un arī musulmanis, šī iemesla dēļ cilvēki izdara visādus pieņēmumus. Es vairs nevarēju izturēt to vientulību, tāpēc sāku mācīties 31. vidusskolā, kur viss bija citādi. Mācīties ārpus centra ir daudz vieglāk,» uzskata Sečkins.
Turcijā puisis atkal mācīsies 12. klasē, jo vidusskolas absolvēšana apmaiņas programmas laikā citā valstī netiek ņemta vērā. Mājās viņam atkal būs jāpierod pie tā, ka klasē nedrīkst izmantot telefonu un visas stundas notiek vienā kabinetā. Bet Latvijā Sečkins iemācījies patstāvību. «Labākā lieta šeit bija tas, ka iepazinu latviešu izturību un vēsumu. Tas palīdzēja man iemācīties izdzīvot vienam un kļūt spēcīgākam.»