Tomēr Krievijas un Baltkrievijas tuvējie kaimiņi - Baltijas valstis un Polija - manevrus novēros ar bažām, jo 2009. gadā mācību laikā tika imitēts iebrukums Baltijas valstīs un iespējams kodoluzbrukums Polijas galvaspilsētai Varšavai.
Uzaicināti novērotāji
Krievijas un Baltkrievijas stratēģiskās militārās mācības norisināsies no 20. līdz 26. septembrim poligonos Baltkrievijā un Krievijas pārvaldītajā Kaļiņingradā, kā arī Baltijas jūras akvatorijā. Baltkrievija uz manevriem nosūtīs 10 400 militārpersonu, bet Krievija deleģēs 2500 karavīru, vēsta aģentūra BelTA.
Mācībās izmantos 350 bruņutransportieru, to vidū 70 tanku, vairāk nekā 50 artilērijas vienību un raķešu palaišanas sistēmu, ap 50 lidmašīnu un helikopteru. Baltkrievija manevru laikā arī vēlas izmēģināt jaunākos aizsardzības ražojumus, piemēram, bezpilota lidaparātus un navigācijas un komunikācijas sistēmas.
Krievijas un Baltkrievijas aizsardzības resors apgalvo, ka Zapad-2013 nolūks ir pārbaudīt abu valstu bruņoto spēku gatavību garantēt reģiona militāro drošību.
Vienā no mācību uzdevumiem aptuveni trīs tūkstoši baltkrievu un krievu karavīru «likvidēs nelikumīga bruņota grupējuma iebrukumu no kaimiņvalsts un veiks situācijas stabilizācijas pasākumus apvidū». Savukārt manevru noslēdzošajā posmā Kaļiņingradā, Baltijas jūras krastā, no Krievijas karakuģiem desantēs vairāki simti karavīru. Tas liek domāt, ka arī šoreiz patiesībā tiks izspēlēts uzbrukums Baltijas reģiona valstīm.
Atbildot uz Baltijas valstu un Polijas pārmetumiem, ka informācija par Zapad-2013 norisi ir pārāk skopa, rīkotājvalstis uz mācībām ir uzaicinājušas 60 valstu militāros pārstāvjus. Nav gan zināms, cik plaši viņiem ļaus ielūkoties mācību norisē.
Latvija rūpīgi vēros
Analītiķi uzskata, ka ar Zapad-2013 Krievija vēlas izrādīt militāro pretsparu pirms NATO novembrī Latvijā, Lietuvā un Polijā paredzētajām militārajām mācībām Steadfast Jazz, kas būs organizācijas lielākie manevri kopš aukstā kara beigām.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, pirms dažām nedēļām apmeklējot Lietuvu, sacīja, ka Zapad-2013 nerada nekādus draudus ne NATO, ne tās sabiedrotajiem. Tomēr arī viņš norādīja, ka Krievijai vajadzētu būt atklātākai, «lai izvairītos no pārpratumiem».
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks sarunā ar Dienu atklāja, ka Latvija rūpīgi seko Krievijas attīstībai militārajā sfērā un izņēmums nebūs arī Zapad-2013. «Mēs uzmanīgi lūkosim, kādas tendences nesīs šīs mācības. Pilnīgu analīzi varēsim veikt tikai pēc to norises. Tomēr baidos, ka mums pēc Zapad-2013 noslēguma nāksies pārskatīt Latvijas aizsardzības stratēģiju,» sacīja ministrs.
NATO neesot jābaidās no Krievijas, jo kopš aukstā kara beigām militārā spēka līdzsvars ir par sliktu Krievijai. Baltijas valstu gadījumā esot citādi, jo mūsu reģionā Krievijas militārās aktivitātes pēdējos gados ir pieaugušas un militārais līdzsvars nav par labu mums. «Krievijas aizsardzības budžets ik gadu pieaug par 10-15%, kamēr mūsu reģionā šis pieaugums ir niecīgs,» apgalvo A. Pabriks.