Slimnīcu vidē gan izskan arī kritika par naudas izlietojumu - vai pareizi, ka VM ļāva ieguldīt kosmētiskajos remontos, varbūt lietderīgāk būtu bijis uzlabot slimnīcas darba kvalitāti par ES naudu. Grafiku līknes rāda, ka VM ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) naudas apgūšanu plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam veicies gluži labi. VM speciālists Jevgeņijs Blaževičs norāda, ka no kopējās ES fondu naudas - aptuveni 180 miljoniem latu - apgūta gandrīz puse - aptuveni 80 miljonu. VM pārstāvis ir pārliecināts, ka līdz finišam - 2015. gada beigām - visa nauda būs apgūta. Tiesa, tagad redzams, ka atsevišķas fondu aktivitātes cerēto popularitāti nav guvušas un nauda palikusi pāri. Piemēram, tikai trešdaļa ģimenes ārstu piedalījušies ERAF projektā, kas dod iespēju aprīkot ģimenes ārsta prakses telpas. Ir kritika arī par citām aktivitātēm.
Noraida aizdomas
No 180 ES fondu miljoniem latu vairāk nekā 140 miljonu paredzēti slimnīcu sektoram. «Jā, finansiāli lielākais uzsvars tomēr ir [likts] uz stacionāro aprūpi. Izmaksas te ir lielākas, jo tā ir dārgāka, telpas un tehnoloģijas ir lielākas,» skaidro J. Blaževičs. Savulaik arī medijos izskanējušas bažas - vai gadījumā ES fondu nauda netika ieguldīta arī slimnīcās, kuras pēc tam «slēdza» - pārprofilēja. VM pārstāvis aizdomas noraida - šie ERAF projekti slimnīcās sākās tikai 2009. gada 13. janvārī, turklāt pirmajā kārtā naudu saņēma tikai lielās universitātes slimnīcas.
J. Blaževičs arī norāda - lai vispār saņemtu ERAF finansējumu, slimnīcām bija jāatbilst noteiktiem efektivitātes kritērijiem. Piemēram, operāciju zālei ERAF naudu varēja izlietot tikai tad, ja gadā bija ne mazāk kā 800 operāciju, slimnīcai nebija ļauts renovēt terapijas profilu, ja tajā ir mazāk par 20 gultām. Īpašs atbalsts tika sniegts universitātes līmeņa slimnīcām un bērnu veselības aprūpei.
Gaidīja atsaucību
ERAF projektā ģimenes ārstu atbalstam paredzēts četru miljonu latu finansējums, taču J. Blaževičs saka - izskatās, ka miljons paliks pāri. Šajā projektā ģimenes ārstiem noteiktais atbalsts ir Ls 40 000 uz vienu praksi. Tika apstiprināti 200 projektu, tā atbalstot 400 ģimenes ārstu prakses, kas ir aptuveni trešdaļa no kopējā prakšu skaita. «Protams, gribētos, lai vairāk pieteiktos,» saka VM pārstāvis. Par ERAF līdzekļiem ģimenes ārstu praksēs varēja veikt renovāciju, iegādāties mēbeles, datortehniku, specializētas programmatūras. Viens no iemesliem, kāpēc ģimenes ārsti tik aktīvi nepieteicās, varētu būt projektā noteiktais ierobežojums attiecībā uz īpašumtiesībām. Proti, ja ģimenes ārsts nomā telpas citam īpašniekam piederošā poliklīnikā, projektu nevarēja atbalstīt. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis atminas - varētu būt, ka daļa ģimenes ārstu nepieteicās, jo «naudu tik vienkārši paņemt nemaz nevarēja, bija sarežģītas juridiskas nianses». Ārsti bijuši satraukušies par birokrātiju un stingro naudas izlietojuma kontroli.
Tiesa, sākotnējā iecere šajā projektā diezgan spēcīgi atšķīrās no tagad realizētās. Sākumā bija domāts par ERAF naudu izveidot 20 jaunas ģimenes ārsta prakses, piemēram, reģionos, kur to trūkst, un atbalstīt 50 esošās. «Taču, tā kā demogrāfiskā situācija bija mainījusies kopš 2004. gada, kad tika izstrādāts māsterplāns, izlēmām nevis dot lielu atbalstu atsevišķām praksēm, bet gan sniegt mazu atbalstu visām,» stāsta J. Blaževičs.
Aizbraucējas medmāsas
Ap 10 miljoniem latu no ESF naudas paredzēti cilvēkresursu attīstībai, proti, mediķu tālākizglītībai, resertifikācijai. Piemēram, lai jau strādājošās māsas iegūtu augstāko izglītību un ārsti, kuri uz laiku pametuši medicīnas nozari, varētu iziet kursus un atgriezties nozarē. Latvijas Māsu arodbiedrības prezidents Aigars Lavrinovičs saka - atsaucība bija augsta. Līdz 2011. gada beigām mācību kursus bija apguvuši 29 510 ārstniecības personu, daļa šajā skaitlī gan ierakstās divreiz. Pilnīgi pretēja aina ir ESF līdzfinansētajā pieredzes apmaiņas projektā, kurā Latvijas mediķi varēja doties uz ārvalstīm smelties pieredzi. A. Lavrinovičs saka: «Šī aktivitāte nebija pareizi organizēta. Ārstniecības personai individuāli bija jāpiesakās uz šo aktivitāti.» Tas arī radījis problēmas, jo parasti jau slimnīcas dibina kontaktus ar ārvalstu klīnikām, arī slēdzot sadarbības līgumus, nevis mediķi individuāli.
Daļa medmāsu, kuras ESF projektā apguvušas mācību kursus, jau pametušas Latviju un devušās peļņā uz ārzemēm, apstiprina A. Lavrinovičs. J. Blaževičs saka: «Projektā nebija ierobežojumu.» «Tā ir garā Eiropas roka - palīdz samaksāt par mācībām Latvijas mediķiem, taču pēc tam viņi no Latvijas atalgojuma dēļ atgriežas pie finanšu donora,» vērtē Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Ja Latvija vēloties pārtraukt šo apburto loku, jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums tepat uz vietas.