Šogad viņai divas nozīmīgas jubilejas - 16. jūlijā apritēja pusgadsimts, kas pavadīts ostā, bet 16. novembrī enerģiskā dāma svinēs savu 70. dzimšanas dienu. Kādas vecumdienas! Kāds miers?! Grigorjevas kundzei jau padomā jauns izaicinājums - pievērsusies ražošanas kompleksa datorizācijai. «Es mīlu kompjūterus. Un man patīk jauninājumi,» saka Nadežda Grigorjeva, neslēpjot, ka darbs vienmēr bijis pirmajā vietā.
Mīļākā vieta Rīgā
Taujāta par ostas romantiku, viņa arvien atgriežas pie darba lietām, tomēr, kad dodamies fotografēties krastmalā, kas seniorei ir mīļākā vieta Rīgā, Nadeždas kundze rāda uz savu pirmo darbavietu ostas teritorijā - veco saldētavu ēku: «Lai kādus jautājumus manā kabinetā risinājām, kad garām nāca kuģis, vienmēr visi bijām pie loga. Man šeit vienmēr ir paticis. Sākot strādāt mazā amatā, esmu te augusi karjeras ziņā.» Nadeždas kundzei spraigajā darba mūžā izdevies izveidot tādus kolektīvus, kur viņu saprot un atbalsta. «Cilvēki te strādā ar prieku. Vienmēr esmu jutusi, ka esmu vajadzīga. Arī pati vienmēr esmu bijusi ar kolektīvu - gan priekos, gan bēdās.»
Viņa atceras, kā pirms 50 gadiem stājusies darbā. «Mani nosūtīja uz plānu daļu testēt latviešu valodas prasmi. Tā bija pirmdiena, prasa, ko darīju svētdien. Saku, ka biju Mežaparkā uz dejām!» skanīgi iesmejas Grigorjevas kundze. Latviešu valodu viņa iemācījusies divu mēnešu laikā, kopš ieradusies Rīgā pie krustmātes. Eksaminēšanu jaunā sieviete izturējusi godam, turklāt novērtēta kā labākā starp vairākām pretendentēm. Citas jaunas dāmas brīvajā laikā būtu vēlējušās pievērsties, teiksim, rokdarbiem, turpretim Nadežda interesējusies par grāmatvedību. «Mums bija vecs grāmatvedis, kurš mīlēja audzināt jaunatni, man vienmēr deva mēneša bilanču datus sarakstīt,» atminas Grigorjevas kundze un piebilst, ka grāmatvedība patīk joprojām. Viņas karjera strauji virzījusies uz augšu. «Ik pēc diviem trim gadiem man bija jauns virziens, cita nozare.» Pieņemt izaicinājumus viņa gatava joprojām.
Ierobežojumi netīk
Nadeždas kundze mazliet pārsteidz, sakot, ka zeme viņai patīk labāk nekā ūdeņi. Kaut jaunībā ar vīru - pēc profesijas kuģu mehāniķi - uz darbu no Ķengaraga pa Daugavu devušies ar ūdensslēpēm un motorlaivu! Nadežda gan biežāk sēdējusi laivai pie stūres. Stūrēt viņai patīk - ne vien kolektīvu, bet arī auto. Savulaik ar mašīnu apceļojusi daudzas zemes - visa Eiropa izbraukāta, bijušās Padomju Savienības republikas. Sapņu zeme esot Japāna - tur gan vēl nav būts.
Autovadīšana joprojām esot viena no mīļākajām nodarbēm. «Patīk mazas mašīnas, jo ar mazām var labāk manevrēt. Japāņu mašīnas patīk, ātrums. Uz 120 izbraukt,» pasmaida seniore. Viņai netīkot ierobežojumi - ne uz ceļa, ne dzīvē. «Pēc dabas esmu tāda - gribu komfortu un lai man viss atļauts. Pati vien dzīvē visu esmu sasniegusi. Mērķi vienmēr ir bijuši nosprausti. Mīlu risku, jo, veidojot vienu uzņēmumu otru, risks ir neizbēgama sastāvdaļa. Esam izveidojuši Riga Container Terminal - tas bija jauns virziens, jauns izaicinājums. Tagad šī nozare uzņem apgriezienus,» lepojas Grigorjevas kundze.
Vai arī vecumdienās ir jābūt mērķiem? «Noteikti! Tie, kuri vecumdienās nav apmierināti ar dzīvi, acīmredzot savulaik nav pareizos mērķus izvēlējušies. Ja esi nolicis savā priekšā mērķi, centies to sasniegt - un tikai ar savu darbu! Tad zināsi, ka esi to panācis pats - ar savu prātu, savām rokām, ar nodzīvoto dzīvi. Bet tie, kuri halturēt raduši, tie vienmēr būs neapmierināti.»
Vienmēr būs aizņemta
Nadeždu Grigorjevu noteikti raksturo arī azarts. Jaunībā kādās futbola sacensībās reiz pat bijusi vārtsarga vietā! Pašai ļoti paticis volejbols. «Novuss patīk, šahs. Bet tagad mīļākās fiziskās aktivitātes saistās ar riteni. Kilometrus speciāli neskaitu, bet kādus piecus sešus varu nobraukt.» Tomēr braukšana ar auto esot lielāka kaislība. Trešā lielā kaislība saistās ar dārzu - tas labākais līdzeklis, kā sevi uzturēt formā.
Bilstu - droši vien ir plāns, kā sevi realizēt arī pēc 10 vai 20 gadiem. «Noteikti būšu ļoti aizņemta. Man patīk kompjūteri, patīk darboties ar mazdēlu Maksimu - viņam 14 gadu, tagad apgūst karatē un breiku. Tā breiko, ka prieks!» lepna ir omīte. «Patīk lasīt. Uz koncertiem, teātri aiziet. Daudz uzmanības veltu arī savai kuplajai ģimenei. Mēs ģimenē vecākiem bijām 12 bērnu, es vecākā. Pēc mammas aiziešanas visi radi ar saviem priekiem un raizēm nāk pie manis. Kopā esam 45 cilvēki.»
Ko Nadežda Grigorjeva vēlētos jubilejā? «Lai tie cilvēki, kuri man apkārt, būtu laimīgi un veseli. Lai veselība nepieviltu - varētu strādāt un nepievilt pārējos. Lai bērni, mazbērni dzīvotu labklājībā.» Viņa zina atbildi, kur slēpjas laime, - būt noderīgam un cienītam. «Laime ir sajust, ka esi vajadzīgs.» Bet, lai sevi uzturētu formā, labākā recepte esot darbs.