Mūsdienās tehnoloģijas attīstās strauji un ļauj piepildīt pat visgrandiozākās cilvēku ieceres, tostarp radīt arvien lielākus kuģus un peldošos objektus. Pēdējā laikā ūdenī ir nolaisti vai sākuši kuģot vairāki okeānu supermilži, kas ir visu laiku varenākie savā kategorijā. Bet cilvēku ambīcijām nav robežu, un uz papīra ir uzzīmēti arī plāni par peldošu pilsētu.
Gāzes rūpnīca uz ūdens
Pirms dažām nedēļām Dienvidkorejas pilsētā Kodžē ūdenī tika ielaista peldošā sašķidrinātās gāzes platforma Prelude, kas pēc būvniecības pabeigšanas būs pasaules vēsturē lielākais peldošais objekts. 488 metrus garo (aptuveni četri futbola laukumi) platformu plānots nodot ekspluatācijā 2017. gadā.
To izmantos dabasgāzes iegūšanai Indijas okeānā aptuveni 200 kilometru no Austrālijas krastiem. Enerģētikas gigants Royal Dutch Shell izšķīrās par 12 miljardus dolāru (seši miljardi latu) vērtās platformas būvniecību pēc tam, kad izrādījās, ka uzņēmuma noskatītā dabasgāzes ieguves vieta ir samērā neliela un pārāk tālu no sauszemes, lai izmantotu jau zināmās ieguves metodes.
Prelude gadā saražos aptuveni 3,6 miljonus tonnu sašķidrinātās gāzes, bet platības ziņā aizņems tikai ceturto daļu no sauszemes rūpnīcas ar tikpat lielu kapacitāti. Tas ir iespējams, jo uz peldošās platformas aprīkojums ir izvietots vairākos stāvos, tāpēc Prelude kopējais augstums būs 93 metri, raksta Reuters.
Royal Dutch Shell nedomā apstāties pie sasniegtā un vēlas uzbūvēt vēl lielāku platformu, ko varētu izmantot gāzes ieguvei vietās, kur ir ekstremāli laikapstākļi.
«Zaļie» konteinerkuģi
Par revolūciju konteinerpārvadājumu jomā šogad parūpējās pazīstamā dāņu transporta kompānija Maersk, kas sāka ekspluatēt četrus Triple E tipa konteinerkuģus, kuri ir lielākie pasaulē un reisā no Tālajiem Austrumiem uz Eiropu var nogādāt 18 tūkstošus konteineru, kas, sakrauti cits virs cita, varētu sasniegt 46 kilometru augstumu jeb Zemes stratosfēru.
Vienā 400 metru garajā kuģī varētu sakraut 863 miljonus konservu kārbu, 111 miljonus pāru sporta apavu, 182 miljonus planšetdatoru vai 63 tūkstošus vieglo automašīnu, raksta izdevums Daily Express.
Eksperti uzskata, ka Triple E konteinerkuģi ir ekonomiskākie, energoefektīvākie un videi draudzīgākie. Šie kuģi aptuveni 40 diennakšu ilgā kuģojuma no Āzijas un Eiropu izmaksas samazina aptuveni par 1,2 miljoniem dolāru (600 tūkstošu latu). Citi konteinerkuģi dienā patērē 214 tonnu degvielas, Maersk superkuģi - 150 tonnu.
Pagājušajā mēnesī ūdenī tika nolaists pirmais 337 metrus garais Gerald R. Ford tipa aviācijas bāzes kuģis, kas pēc nonākšanas ASV Jūras spēku rīcībā 2016. gada sākumā kļūs par lielāko militāro kuģi pasaulē. Pašlaik lielākie militārie kuģi - Nimitz tipa aviācijas bāzes kuģi - arī pieder amerikāņiem.
Šogad sākta arī pasaulē lielākā kruīza kuģa būvniecība. Amerikāņu kruīza kompānija Royal Caribbean International, kam jau pieder divi 360 metru gari Ocean tipa kuģi, pasūtījusi 362 metrus garu kruīza kuģi, kas spēs uzņemt vairāk nekā 6300 pasažieru.
10 miljardu dārgs sapnis
Iepriekšminētie kuģi iespaidīguma ziņā ne tuvu nespēs konkurēt ar ASV uzņēmuma Freedom Ship International iecerēto peldošo pilsētu Freedom Ship, kuras uzbūvēšanai nepieciešami 10 miljardi dolāru (pieci miljardi latu).
Plāns paredz uzbūvēt 1,6 kilometrus garu kuģi, kam būs 25 stāvi un kas svērs aptuveni 2,7 miljonus tonnu. Tajā izbūvēs dzīvokļus pastāvīgajiem iemītniekiem un skolas viņu bērniem, viesnīcas, slimnīcas, parkus, iepirkšanās centrus un izklaides vietas viesiem, raksta International Bussines Times.
Freedom Ship būs pārāk liels, lai varētu piestāt kādā no pasaules ostām, tāpēc tas nepārtraukti ceļos apkārt zemeslodei. Cilvēkus uz tā nogādās ar mazākiem kuģiem vai nelielām lidmašīnām, kas varēs nosēsties uz peldošās pilsētas jumta.