Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +9 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 5. novembris
Lote, Šarlote

Misija - atklāt pasaul es daudzveidību

«Būt žurnālistei ir fantastisks darbs, labākais, ko savā dzīvē varu iedomāties! Tā ir iespēja satikt daudzus interesantus cilvēkus, būt klāt dažādos notikumos un vietās. Bet, manuprāt, svarīgs nosacījums - nedrīksti būt vienaldzīgs,» stāsta Linda Krūmiņa, kura strādājusi gan laikrakstā, gan televīzijā, gan dažādu žurnālu redakcijās, patlaban redaktore žurnālā Playboy.

Pasaules pārveidotāji

9. klasē Linda svārstījusies starp divām izvēlēm - psiholoģiju un žurnālistiku. Sapratusi, ka arī žurnālistam ir jābūt nedaudz psihologam, lai mācētu sarunāties ar cilvēkiem, uzzinātu nepieciešamo, turklāt dota iespēja par to pastāstīt arī citiem.

Mērķtiecīgi sākusi tam gatavoties un 10. klasē spēkus izmēģinājusi dzimtajā Bauskas avīzē. Tad Bauskas Dzīvei uzradies konkurents avīze Atspulgs, kuru veidojuši jauni entuziasti, un Linda nolēmusi pievienoties viņiem, lai uz dzīvi un notikumiem paskatītos netradicionālāk. Nesen, pārlasot savus pirmos rakstus, saķērusi galvu - ak, kāds naivums, bet toreiz licies, ka atklāj jaunu pasauli.

Iestājusies Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) Komunikācijas fakultātē Žurnālistikas programmā. «Pēc 3. kursa mēnesi biju praksē Dienā. Prakse sagrāva visas mans ilūzijas, ka esmu zinoša un varoša. Kad studēju RSU, mums atgādināja, ka universitāte māca akadēmisko žurnālistiku. Piekrītu, ka akadēmiskā izglītība dod plašu redzējumu, bet, ja iztrūkst reālās prakses, tad students nezina, kā rakstīt,» atzīst Linda.

Sākot strādāt, daudziem jaunajiem kolēģiem var nākties tikt pāri psiholoģiskai barjerai, ka tavas zināšanas un redzējumu uz lietām var nepieņemt un visu laiku jāmācās no jauna. «Jābūt gataviem daudz strādāt. Studijas neiebaro profesionalitāti, to var iegūt tikai ar gadiem,» stāsta Linda Krūmiņa.

Dažādu formātu valoda

Būdama studente, meklējusi iespēju savas spējas attīstīt un pieteikusies Lauku Avīzē (tagad Latvijas Avīze) pielikumā jauniešiem Mēs. «Uzskatu, ka tā bija pareizā izvēle - jau studiju laikā strādāt. Palaimējās, ka varēju eksperimentēt, līdz sapratu, ko un kā vajag. Pielikuma redaktore Gundega Skagale mani ievadīja žurnālistikas virtuvē,» teic Linda.

Kad beigusi bakalaura studijas, uzaicināta strādāt Ziņu nodaļā, tad arī sācies īstais darbs - diendienā jāraksta, kas notiek valstī, jārunā ar dažāda ranga cilvēkiem. Tā kā Lindai ir labas angļu valodas zināšanas, viņai uzticēts intervēt ārvalstu politiķus, kas ieradās vizītēs Latvijā. Vēlāk viņai bija jāraksta arī par to, kas notiek prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejā. Linda to uzskata par fantastisku laiku, jo radās iespēja braukt līdzi ārzemju vizītēs, redzēt prezidenti darbībā. Linda joprojām apbrīno viņas harismu un spēju suģestēt cilvēkus.

Īpašs gadījums Lindai radīja iespēju izmēģināt strādāt žurnālā. Viņa bija to četru žurnālistu vidū, kuri pirms prezidentes vizītes Zviedrijā devās intervēt karalisko ģimeni. Saruna ar karalieni izvērtusies ļoti sirsnīga, viņa pēc tam vēl Lindu atcerējusies kopīgajā pasākumā ārzemju mākslas muzejā un pienākusi sasveicināties. Lindu ievērojusi arī Inga Gorbunova un piedāvājusi darbu žurnālā Ieva. Nolēmusi mēģināt, jo žurnāls atkal ir cita izaugsmes iespēja, cita kvalitāte.

Strādājot avīzē, jāraksta par faktiem, tieši, ātri, reizēm pat neatliek laika visā, kas apkārt, iedziļināties, bet žurnālā iemācās rakstīt ar sajūtām un emocijām, jo ar tām uzrunā žurnāla lasītājus, teic Linda Krūmiņa un atzīst - tas nav bijis viegli, nācies atkal mācīties no jauna.

Bijis arī mēģinājums apgūt televīzijas žanru. Pēc veiksmīgas intervijas žurnālam Ieva ar LNT radošo direktoru Niku Volmāru sekojis uzaicinājums darboties televīzijā. Atkal bijusi sajūta, ka tikko izkāpusi no autiņiem, jo nācās apgūt pavisam citu specifiku. Žurnāliste uzskata, ka ieguvusi ļoti vērtīgu pieredzi, strādājot par reportieri raidījumā Tautas balss. Katru dienu veidojusi sižetus par visdažādākajām problēmsituācijām. «Šā mežonīgā skrējiena laikā es uzaudzēju biezu ādu, jo ikdiena šajā darbā ir nesalīdzināmi skarbāka, nekā strādājot sieviešu žurnālā,» atzīstas Linda.

Televīzijā piedzīvojusi arī līdz šim visemocionālāko gandarījumu, kad labdarības akcijā Ziemassvētku brīnums izdevies kaut nedaudz uz labu mainīt deviņu bērnu ģimenes no Vecumniekiem dzīvi. Atraduši uzņēmējus, kas bija gatavi daļēji izremontēt baisā stāvoklī esošu dzīvokli, ievilkt apkuri - iedot ģimenei atspēriena punktu. Tas viss bijis jāizdara dažu nedēļu laikā. Brīžam licies nereāli, bet izdevies.

Jāredz būtiskākais

Pēc nepilna gada tomēr nolēmusi atgriezties pie preses žurnālistikas. «Žurnālista atrašanos tajā vai citā redakcijā un izdevumā ietekmē daudzi faktori, viens: kā vari sevi pierādīt, kas padodas, bet ne mazāk svarīgi ir satiktie cilvēki. Manā dzīvē būtisku lomu spēlējusi Inga Gorbunova, jo viņa pārliecināja strādāt uzņēmumā Dienas žurnāli un tagad arī redaktores amatā vīriešu žurnālā Playboy,» stāsta Linda.

Auditorija, protams, atšķiras. Ar sevi atkal nākoties pacīnīties, jo galvenā redaktora vietnieks Ivars Āboliņš reizēm pārmetot, ka uzrakstīts pārāk sievišķīgi, bet lasītāji galvenokārt ir vīrieši. Linda iesaka arī iesācējiem likt aiz auss - kritika jāuztver veselīgi.

Skolā rakstīt sacerējumus ir labs veids, kā trenēt valodu, vēlams zināt gramatiku, saprast, kā pareizi veidot teikumus. Valodai ir jābūt attīstītai, ja vārdu krājums ir niecīgs, tad to izjutīs arī lasītājs. Pēc Lindas domām, elektronisko mediju valoda lielākoties ir ļoti vienkārša, taisnvirziena, un tas nedod iespējas emocionāli intelektuālai izaugsmei, tādēļ, ja ir vēlme kļūt par kvalitatīvu žurnālistu, jālasa klasiskā literatūra. Jāspēj analizēt informāciju, redzēt būtiskāko, izvilkt esenci. Nepieciešama loģiskā domāšana, jo arī raksts top pēc paša radītas formulas.

Darbs jāiemīl

Runājot par žurnālista ētikas jautājumiem, Linda Krūmiņa uzskata, ka jāapzinās lielā atbildība un nedrīkst sagraut cilvēku uzticību, jo bieži medijus uzskata par patiesības ministriju. Ja sniegtā informācija ir kādam izdevīga, tad tas ir nepieņemami. Kopīgi secinām, ka viena no profesijas maizes garozām ir materiālu nodošanas termiņi, kurus nedrīkst neievērot, ja arī personīgajā dzīvē atgadās kas neparedzēts. Jāapzinās, ka visiem labs nebūsi, īpaši, ja raksti par sociālajām un politiskajām aktualitātēm. Ir daudz jālasa, jāvāc informācija, nopietni jāgatavojas katrai sarunai.

Pats galvenais - ir jāmīl tas, ko tu dari. Ja žurnālists strādājis ar patiesu ieinteresētību un aizrautību, to jūt gan lasītāji, gan klausītāji, gan skatītāji un gandarījums ir arī pašam raksta vai sižeta autoram.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Bez nosaukuma

Ko dara
Žurnālists vāc materiālus, intervē konkrētas personas un sagatavo rakstu vai reportāžu par kādu noteiktu tēmu.

Kur mācās
Nepieciešama augstākā izglītība komunikāciju zinātnēs vai žurnālistikā.
Latvijas Universitātē, Sociālo zinātņu fakultātē bakalaura grādu komunikācijas zinātnē iegūst pilna laika (3 gadi) un nepilna laika (4 gadi) studijās. Pieejamas budžeta studiju vietas. Studiju maksa (gadā): Ls 1150 (pilna laika), Ls 850 (nepilna laika). Maģistra grāds: pilna laika studijas divos gados. Studiju maksa: Ls 1200 gadā. Doktora studiju programmu apgūst pilna laika studijās trijos, bet nepilna - četros gados. Studiju maksa: Ls 1500 gadā.
RSU Komunikācijas fakultātē bakalaura grādu komunikācijas zinātnē var iegūt pilna un nepilna laika studijās. Studiju maksa: valsts budžets un Ls 1150 gadā (pilna laika), Ls 925 gadā (nepilna laika). Studijas maģistrantūrā maksā Ls 1150.
Liepājas Universitātē Dabas un sociālo zinātņu fakultātē studiju programmu Profesionālais bakalaurs komunikācijas vadībā, Mediju nozares uzņēmuma un iestādes vadītājs var apgūt pilna (4 gadi) un nepilna laika (4,5 gadi) studijās. Studiju maksa: valsts budžets un Ls 880 (pilna laika), Ls 670 gadā (nepilna laika).
SIA Biznesa augstskola Turība Sabiedrisko attiecību fakultātē sociālo zinātņu doktora grādu komunikācijas zinātnē iegūst pilna laika studijās (3,6 gadi), studiju maksa Ls 1500 gadā.

Kur strādā
Laikrakstos, žurnālos, TV, radio, elektroniskajos medijos. Žurnālisti var nebūt piesaistīti konkrētam medijam.

Darbarīki
Diktofons, mikrofons, dators, fotokamera, internets.

Cik pelna
Atalgojumu visbiežāk veido honorāri. Ja strādā neatkarīgi, ienākumu līmenis ir svārstīgs. No Ls 200 līdz Ls 1000 mēnesī.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?