Šķiet, katram cilvēkam dzīves gājumā ir bijusi tāda dīvaina sajūta, ka vieta, kur atrodies, kaut ko stāsta. Dažreiz tāda noslēpumaina vieta rādās pat sapņos, bet citu reizi nepamet dᅢᄅjᅢᅠ vu sajūta. Mākslas zinātniecei Andai Treijai, galerijas Daugava vadītājai, piemēram, vismistiskākā vieta šķiet kapsēta. «Veci, aizauguši kapiņi ir ļoti apcerīga vieta. Jo īpaši - lauku kapi,» viņa saka un stāsta par to, kā bērnībā ar māsu gājušas uz seniem kapiem. «Augstkalnē ir tādi seni Sila kapi - mazliet aizauguši, bet tomēr katram apbedījumam apkārt dzīvžogs saglabājies, nu gluži kā tāds dārziņš.» Tāpat arī iela Vecrīgā, kurā atrodas galerija Daugava, ir kā neatminēts noslēpums. Alksnāja iela ir tikai 57 metrus gara. Tai laika gaitā mainīts nosaukums. Bet kāpēc tur ir palicis tikai viens koks? «Jāiet un ar atvērtām acīm jāskatās apkārt,» saka A. Treija un piebilst, ka atrodas tomēr tādi, kas spēj sabojāt jebkuru burvību un noslēpumu, piemēram, noplēšot senseno bruģi un tā vietā uztaisot rozā akmentiņu ietves, sak, lai vieglāka iešana. Bet burvība pazūd.
Mākslinieks spēj burvību uzgleznot. Izstāde galerijā Daugava, kuru šodien, 9. aprīlī, atklāj, saucas Šī vieta kaut ko stāsta. Tajā būs skatāmas triju pazīstamu mākslinieku - Daces Lielās, Frančeskas Kirkes un Andra Eglīša - gleznas. Neprecīza gan ir izskanējusī informācija, ka izstādē būšot ainavas. «Jā, būs arī tās, tomēr drīzāk - vietas ar savu stāstu, kas rosina uz minēšanu. Gleznu vērotājam stāsts būs jāuzmin un jāizdomā varbūt arī pašam savējais. Tāpēc gribētos teikt, ka tā būs izstāde kā noslēpums, ar savu mistikas devu. Nedaudz melanholijas, nedaudz tumsas, mijkrēšļa un miglas...» stāsta izstādes kuratore A. Treija. Visi trīs autori ir radījuši dažādus darbus, kuriem ir kopīga noskaņa. Andris Eglītis ir gleznojis nevis dabu, bet pamestas vietas, kurās kāds reiz dzīvojis. Skatītājam tiek dota vaļa fantazēt - kāpēc tā vieta ir pamesta. Liekas, ka Frančeska Kirke ir iedvesmojusies no melnbaltā kino. Viņas darbos ir mistiski aizauguši dārzi, kuros noteikti ir kāds neatklāts noslēpums. Dace Lielā atradusi dabā tādas vietas - mežonīgas un pirmatnējas -, kurās cilvēks nav spēris kāju. Aizauguši upes līči un ielejas, rudenīga noskaņa ar vientuļām lapām. Dabas noslēpums ir tās varenumā.
Izstāde galerijā Daugava skatāma līdz 3. maijam. Bet paralēli top jau nākamā, atceroties laiku pirms gadiem 15, kad tika realizēts izstāžu projekts Dzīve. Spēle. Brīvība, kas apceļoja vairākas valstis. «Spēles moments tiks saglabāts,» sola Anda Treija. Būs gan tie autori, kas bija pirms 15 gadiem, gan arī klāt nāks jauni mākslinieki ar saviem senāk radītajiem darbiem.