Neatklāj precīzu summu
2011. gadā noslēgtā līguma par Mistral helikopteru bāzes kuģu piegādi kopējā vērtība bija 1,2 miljardi eiro, tādēļ daudzus interesē, cik liela būs kompensācija, ko Krievija saņems no Francijas. Iepriekš izskanēja informācija, ka Parīze piedāvājusi Maskavai atmaksāt 785 miljonus eiro, tomēr Krievija vēlējusies atgūt visu līgumā minēto summu, norādot, ka ir ieguldījusi jūrnieku mācībās un ostu pielāgošanā, lai tās spētu uzņemt Mistral kuģus.
Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns ceturtdien paziņoja, ka kompensācija Krievijai būs mazāka par 1,2 miljardiem eiro, jo karakuģi vēl nav pilnībā pabeigti un bija apturēts piegādes līgums. «Krievija saņems katru eiro, ko tā ir iztērējusi par šiem kuģiem,» ministrs sacīja intervijā franču radiostacijai RTL, tomēr neminēja konkrētu summu.
Savukārt Krievijas laikraksts Kommersant ceturtdien vēstīja, ka galējais kompensācijas apjoms pārsniedzis 1,1 miljardu eiro, ko Francijas puse jau esot pārskaitījusi uz kādu Krievijas banku. Arī Kremlis apgalvo, ka Parīze ir atmaksājusi visu naudu, tādēļ Krievijas puse šo jautājumu uzskatot par slēgtu.
Krievija septembrī uz Sennazēras kuģu būvētavu, kurā atrodas abi kuģi, nosūtīs speciālistu komandu, kas demontēs uz kuģiem jau uzstādīto krievu telekomunikāciju un kontroles aprīkojumu, tas tikšot iebūvēts citos Krievijas karakuģos, informē ziņu aģentūra TASS.
Ieklausījās sabiedrotajos
Plānotā Mistral klases karakuģu iegāde bija pirmais lielais bruņojuma piegādes kontrakts, ko Maskava pēc Padomju Savienības sabrukuma bija parakstījusi ar rietumvalsti. Nikolā Sarkozī, kurš bija Francijas prezidents laikā, kad panāca vienošanos par kuģu pārdošanu Krievijai, toreiz lepni paziņoja: līgums apliecina, ka aukstais karš patiešām ir beidzies.
N. Sarkozī optimisms izrādījās nepamatots, jo pērn martā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet pēc tam sniedza atbalstu promaskaviskajiem separātistiem, kuru izraisītajā militārajā konfliktā Austrumukrainā zaudējuši dzīvību jau gandrīz 7000 cilvēku.
Atbildot uz Krievijas agresiju Ukrainā, rietumvalstis ieviesa visaptverošas sankcijas pret Krievijas finanšu, militāro un enerģētikas sektoru, pamatīgi iedragājot Krievijas ekonomiku. Sākotnēji Francija panāca, ka sankciju pakete neattieksies uz līgumu par Mistral piegādi, tomēr vēlāk ieklausījās ES un NATO sabiedroto iebildumos, ka karakuģu piegāde iedragās Rietumu kopējos centienus izolēt Krieviju.
Novembrī F. Olands paziņoja, ka iesaldē līgumu, izpelnoties Kremļa un tam labvēlīgu franču politiķu apsūdzības nedraudzīgā rīcībā un saistību nepildīšanā.
Iesaka nogremdēt
Pēc tam, kad Krievija atgūs Mistral uzstādīto aprīkojumu, Francijai būs pilnīga teikšana par abiem karakuģiem, paziņojis Francijas aizsardzības ministrs Ž. Ī. Ledriāns, viņš norādīja, ka kuģiem tikšot meklēti citi pircēji. «Esmu pārliecināts, ka būs citi pircēji. Vairākas valstis jau ir izrādījušas interesi par abiem kuģiem,» sacīja ministrs.
Francijas medijos kā potenciālās Mistral pircējas minētas Kanāda un Singapūra. Piesaukta arī Ēģipte, kas šogad no Francijas iegādājās FREMM klases fregati un 24 iznīcinātājus Rafale.
Francijas valdībai daļēji piederošās kuģu būvētavas DCNS, kas uzbūvēja Krievijai nepiegādātos Mistral, vadība apgalvo, ka kuģu piemērošana citas valsts bruņoto spēku vajadzībām varot izmaksāt simtiem miljonu eiro, raksta izdevums Le Figaro. Šiem izdevumiem jāpieskaita arī kuģu uzturēšanas izmaksas, kas mēnesī varot sasniegt aptuveni miljonu eiro.
Savukārt bijušā Francijas prezidenta Fransuā Miterāna militārais padomnieks Kristiāns Kesno ziņu aģentūrai Reuters paudis radikālāku priekšlikumu, ko darīt ar nepārdotajiem kuģiem: «Vislētāk būtu tos nogremdēt.»