Tikai uz priekšu!
«Tā visu laiku bijusi kā cīņa - tikai uz priekšu. Kad ienācām šajās tukšajās pagraba telpās, te bija tumšs un drēgns, bet pakāpeniski, rakstot projektus, uzrunājot uzņēmumus, cenšoties rast risinājumus, ir izdevies telpas sakārtot gaišas un patīkamas,» biedrības mītni, ko savulaik piešķīrusi pašvaldība, izrāda Ārija Spuņģe. Viņiem ir datori, projektors, trenažieri, iekārtota virtuvīte. Uzdāvinātas klavieres. Sarūpēts televizors. Mājīgumam kāds no biedrības atvēlējis savu kamīnu. «Viss atkarīgs tikai no pašu uzņēmības. Esam iesaistījušies arī Nevalstisko organizāciju apvienībā. Organizējam dažādas nodarbības, lekcijas, konferences. Darbojamies pulciņos, rīkojam rokdarbu izstādes, dziedam, nūjojam. Divus gadus piedalījāmies projektā Pieslēdzies, Latvija! Mācījāmies, un visi bija apmierināti. Gribam arī izglītoties, lai uzlabotu dzīves kvalitāti,» atzīst Ārija. Otrdienās te var nākt ikviens Olaines pensionārs - arī tad, ja līdzekļi neļauj šķirties no trim latiem gadā biedra naudai.
Pensionāriem nav laika?
Liepās darbojas 220 senioru, ir biedrības valde 12 cilvēku sastāvā, kur katrs vada savu komiteju. Pienākumi strikti sadalīti: sociālā komiteja apzina līdzcilvēkus, kam jāpalīdz aprūpē, un gādā par jubilāru sveikšanu apaļās jubilejās - starp citu, pērn godināti 57 olainieši, kuri pārkāpuši 90 gadu vecuma slieksnim. Kultūras komiteja organizē izstādes, teātra izrādes, arī ceļojumus - katru gadu biedrība rīko arī vecmāmiņu un vectētiņu kopīgu ekskursiju ar mazbērniem. «Izdomājam, ko interesantu saviem mazbērniem varam parādīt. Man pašai ir četri mazbērni - visi zēni,» stāsta Laima Sprancmane, «kur tikai neesam bijuši - pilis apbraukājuši. Latvijā ir ļoti daudz ko redzēt. Un šī paaudžu sasaiste ir ļoti vērtīga.»
Zinātnes un vēstures komiteja rīko konferences, atmiņu tikšanās, kur diskutē par Latvijas notikumiem. Veselības un sporta komitejas pārziņā aktivitātes veselīga dzīvesveida uzturēšanā. Ir arī dārzkopības komiteja - tajā pat risinās cīņas ar kurmjiem! Savukārt pieredzes apmaiņas komitejā dibina jaunus kontaktus. «Bijām uzaicinājuši ciemos Ķeguma nūjotājus, pie mums bijuši Talsu pensionāri. Arī paši piedalāmies Talsu pensionāru biedrības rīkotajos sporta svētkos,» stāsta Liepu seniori.
«Mums palaimējies - pašvaldība ļoti atbalsta. Ja ir jābrauc pie citiem senioriem, piešķir transportu. Tik, cik esam lūguši finansējumu, esam to saņēmuši. Uzskatu, tas ir miljons, ja ir laba sadarbība ar pašvaldību,» saka Ārija Spuņģe. Pašvaldība pensionāriem piešķīrusi arī atlaides baseina apmeklējumam. «Ir jāmaksā tikai latiņš, un varam peldēt, cik vien spēka. Peldēšana ļoti palīdz veselībai, uzlabo pašsajūtu. Diez vai citādi - ja būtu jāmaksā trīs lati - daudzi varētu to atļauties,» atzīst Tamāra Cvetkova. Tiesa, pārsvarā šo iespēju izmanto dāmas... «Pensionāriem nav laika! Es labprāt ietu, bet tiešām nav laika,» iesaucas Uldis Kauliņš.
Lai pieņem un izmanto
Arī paši seniori iesaistās labajos darbos - sakopuši Brāļu kapus, katru gadu piedalās arī pilsētas sakopšanas talkā.
1995. gadā Ārija Spuņģe sākusi veidot un vada Olaines Vēstures un mākslas muzeju. Šajos gados izveidots jau ievērojams krājums, un muzeja pasākumos iesaistījušies arī biedrības seniori. «Muzeja naktīs mani seniori tur dežurē. Tā ir drošības sajūta, kad savējie līdzās. Izveidojusies arī tradīcija - katru gadu pie muzeja pinam vainagus, mācām to darīt bērniem. Pie mums ir laba paaudžu sadarbība,» atzīst muzeja vadītāja.
Uldis Kauliņš - savulaik 20 gadu nostrādājis ķīmisko reaktīvu rūpnīcā, 16 gadu Lauksaimniecības akadēmijā bijis pasniedzējs - ir viens no tiem, kas aktīvi iesaistās muzeja darbībā: «Muzeja lietas mūs, vecos darbiniekus, visvairāk ieinteresēja, kad vecās rūpnīcas samazināja darbību. Bija ļoti svarīgi saglabāt to pieredzi, ko mēs devām, šīs rūpnīcas veidodami. Negribētos, lai tā aiziet nebūtībā. Meklējām fotogrāfijas, rakstījām atmiņas, atšifrējām mūsu darbus, un tā pamazām sāka veidoties ļoti ievērojami fondi. Domāju, diez vai visos muzejos ir tik sīki izanalizēta vietējās ražošanas attīstība, kā tas ir Olaines muzejā.» Kauliņa kungs uzskata - Olaines aktīvākā senioru daļa ir ļoti neatlaidīga. «Šeit cilvēki piedalās, interesējas, iesaka, veido, palīdz. Vienīgi gribētos, lai tagadējās rūpnīcas ar jaunajiem priekšniekiem, lai cik tās bagātas vai nav, vairāk palīdzētu muzejam, muzeja darbībai. Vajadzētu jau arī tos pensionārus atcerēties, jo mēs jau tās rūpnīcas cēlām,» saka U. Kauliņš.
«Mums ir liels intelektuālais potenciāls. Varam palīdzēt līdzcilvēkiem, palīdzēt domei novada attīstībā, sociālās palīdzības dienestam, citām organizācijām un arī pašiem pensionāriem. Galu galā - visai sabiedrībai varam palīdzēt uzlabot dzīves kvalitāti. Galvenais, lai to pieņem un izmanto,» piebilst Ā. Spuņģe.