Pakalpojumu pieejamības nevienlīdzība nav teorētisks jautājums, bet realitāte. Būsim godīgi, komercuzņēmumu un valsts pakalpojumi lielākajās pilsētās ir pieejamāki, nekā mazajās apdzīvotajās vietās. Skola, poliklīnika, pasta nodaļa, bankas filiāle un citi «klātienes objekti» - to izvietojums atkarīgs no pakalpojuma «pircēju» skaita.
Vai iespējams, ka pārskatāmā nākotnē iedzīvotājam nomaļā lauku mājā būs ar pilsētnieku līdzvērtīga pieeja svarīgākajiem pakalpojumiem? Lai uz šo jautājumu atbildētu apstiprinoši, jāmeklē jaunai realitātei atbilstoši pakalpojumu nodrošināšanas veidi - gan privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, gan valstij.
Urbanizācija ir visas pasaules tendence, ar ko bija neizbēgami jāsastopas arī Latvijai, tāpēc mūsu priekšrocība ir iespēja izmantot citu pieredzi. Tā rāda, ka vienlīdzīgas pakalpojumu pieejamības pamatā ir infrastruktūras maiņa, kā arī digitālo iespēju un prasmju attīstība. Internets un jaunās tehnoloģijas ļauj pakalpojumiem kļūt pieejamākiem, saprotamākiem un, kas būtiski, lētākiem - gan pakalpojuma sniedzējam, gan saņēmējam.
Piemēram, lai saņemtu sākotnējo konsultāciju par hipotekāro kredītu, agrāk bija jādodas uz bankas filiāli. Tagad to veiksmīgi var izdarīt arī pa telefonu. Ikdienas norēķini pārceļas uz elektronisko vidi, skaidras naudas darījumi - uz bankomātiem, bet filiāles kļūst par padziļināto konsultāciju centriem.
Savukārt, lai paplašinātu klientu iespējas pašiem rīkoties ar savu naudu - turklāt darīt to ērtāk un izdevīgāk - palielinām bankomātu un internetbankas datoru skaitu. Pastiprināti strādājam arī pie izglītošanas par digitālajām iespējām, to priekšrocībām un lietošanu.
Var redzēt, ka uzņēmumi un valsts pakalpojumu sniedzēji skatās vienā virzienā. Valsts un pašvaldību vidē redzami daudzi veiksmīgi piemēri un arī tālākās attīstības idejas. Piemēram, vienas pieturas aģentūru veidošanas iecere. Cilvēkam nav jābūt ziņnesim starp dažādu valsts pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt, koncentrējot šos pakalpojumus vienuviet, iespējams sniegt labāku pārklājumu. Vienkāršoti runājot, apdzīvotā vietā pietiktu ar vienu, nevis, teiksim, piecām dažādām iestādēm.
Tomēr ir svarīgi attīstīt un sekmēt neklātienes pakalpojumus. Valstij ir vajadzīga sava «internetbanka». Piemēram, patlaban 95% banku klientu maksājumus veic internetbankās. Salīdzināms mērķis būtu labs un taustāms arī valsts pakalpojumu nodrošināšanai. Faktors, kas ir izšķirošs šī jaunā pieejamības modeļa iedzīvināšanai definējams kā arvien aktīvāka iedzīvotāju apmācība, lietot digitālās iespējas, kā arī interneta pieejamība reģionos. Valstij jau ir ļoti labs un plašs resurss, respektīvi, bibliotēkas, kuru pienesums pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā var kļūt arvien spēcīgāks.
Galvenais priekšnoteikums pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai ir iedzīvotāju personiskā efektivitāte, lai pakalpojumu sniedzējam nav jāatvēl resursi tādu darbību veikšanai, kuras iedzīvotājs var veikt pats, un, šāda racionāla pakalpojumu lietotāju rīcība sekmē arī fiziskā apkalpošanas tīkla paplašināšanu.
*Swedbank valdes loceklis, Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs