Pirmajā stāvā būs informācijas centrs un biroja telpas, blakus ir izbūvēta vienstāva izstāžu zāle. Šeit ekspozīcija būs veltīta koka ēku rekonstrukcijai. Plānots, ka no rudens te būs iespējams arī saņemt praktiskus padomus no attiecīgās jomas speciālistiem - kokapstrādes meistariem, restauratoriem, būvgaldniekiem. Zāles sienu rotās restaurēts koka ēkas fragments no Pušķina ielas 4, ap 1850. gadā būvētas mājas. Te varēs apskatīt veiksmīgus ēku restaurācijas piemērus, izrādot telpas, stāsta vēsturnieks, Rīgas Austrumu izpilddirekcijas projektu vadītājs Vladimirs Eihenbaums. Pagalma fasādē katrs logs ir atšķirīgs, jo pārstāv dažādus vēsturiskos stilus, te ir arī restaurēts logs no 1850. gada ēkas. Savukārt otrajā stāvā atrodas muzeja telpas, kurās parādīs strādnieku dzīvokļu attīstību no 1870. līdz 1991. gadam.
Muzeja telpas vēl pagaidām tukšas, bez mēbelēm, taču pavisam drīz tās tiks iekārtotas.
Pirmais dzīvoklis parādīs laiku no ēkas celšanas 1876. gada līdz neatkarīgas Latvijas valsts dibināšanai. Dzīvoklī vēl ūdens nav ievilkts, jo tolaik tādu ērtību nebija. Tajā sienas klāj dēlīšu apšuvums, telpu apgaismos petrolejas lampa. Dzīvoklis parādīs Grīziņkalna rūpniecības rajona strādnieku dzīves apstākļus. «Ņemot vērā, ka laukos tad vēl daudzas ģimenes dalīja vienu saimes istabu, visticamāk, šī dzīvokļa saimnieks ar lepnumu rakstīja saviem radiniekiem par to, ka viņa ģimenei ir atsevišķs dzīvoklis,» tā laika dzīvi aicina iztēloties V. Eihenbaums.
Otrajā dzīvoklī jau ir ievilkta elektrība un ūdensvads, par to liecina stilistiski pieskaņots elektrības slēdzis un vadi, šeit ir saglabājušās vecās krāsnis. Šajā dzīvoklī sākumā iecerēta Grīziņkalna iedzīvotāju gadsimta sākuma fotogrāfiju izstāde, bet pamazām arī tas tiks piepildīts ar sadzīves priekšmetiem.
Trešais dzīvoklis parāda Latvijas laika sadzīvi, šeit ir malkas plīts un podiņu krāsns, bet sienas rotā dzeltens kaļķu krāsojums ar rullīšu apdari - ķieģeļsarkanu rakstu. Par tehnoloģiju attīstību liecinās radioaparāts. Vēl šeit ir aptumšojamie logi, kurus jau 30. gadu beigās izmantoja, lai mazinātu aviācijas uzlidojumu briesmas, stāsta V. Eihenbaums.
Savukārt pēdējais dzīvoklis veltīts padomju laikam, te varētu būt dzīvojis kāds VEF rūpnīcas strādnieks. Šeit gāzes plīts aizstājusi malkas pavardu, virtuvē būs ledusskapis, bet dzīvojamajā istabā - televizors. Dzīvoklis tiks iekārtots ar atbilstoša stila mēbelēm un interjera priekšmetiem.
Atsaucoties aicinājumam, iedzīvotāji ziedojuši jau simts sadzīves priekšmetu, pat padomju laika tūristu brokastu bundžas. Taču vēl būtu vajadzīga petrolejas griestu lampa, Latvijas laika dīvāns. Idejas īstenotāji ar laiku cer iegūt arī šos priekšmetus un aicina ziedot strādnieku dzīvi raksturojošas lietas.
Biju apmeklējis Skandināvijas valstīs esošos strādnieku muzejus, mums tāda līdz šim nav bijis, tāpat biju redzējis koka ēkas renovācijas centrus, tā radās ideja apvienot šīs abas lietas un iekārtot šādu vietu šeit, Grīziņkalnā, stāsta Rīgas Austrumu izpilddirekcijas projektu vadītājs arhitekts Jānis Lejnieks. Šī ideja radās pirms septiņiem gadiem, un nu tā būs īstenota.
Praktiskie darbi - Krāsotāju ielas 12 ēkas restaurācija sāksies 2010. gadā. Projekta Grīziņkalna kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma potenciāla stiprināšana kopējās izmaksas - 379 851 lats, no tiem 65% sedza Eiropas Reģionālās attīstības fonds.