Šoreiz grupa spēlē pat labāk nekā 1998. gada augustā, kad ansamblis sniedza koncertu Dziesmu svētku estrādē Tallinā - tajā valdīja pavisam sirreāla sajūta, jo neko tādu līdz šim Baltijā nebijām redzējuši. Tas vispār bija neticamu notikumu laiks: gadu agrāk tajā pašā vietā Tallinā uzstājās Maikls Džeksons, divus gadus vēlāk atbrauca Tina Tērnere. Toreiz The Rolling Stones apceļoja pasauli ar milzīgu šovu turnejā Bridges to Babylon.
Muzikāli komerciālā mutes higiēna
Pusgadsimta jubilejas koncertos grupa ir atteikusies no jebkādiem specefektiem, nav ne dūmu mākoņu, ne salūta, ne hipertrofētas tortes ar svecītēm. Darbība notiek uz skatuves, kas veidota mutes formā. Mute ar izbāztu mēli ir The Rolling Stones firmas zīme. Par godu kolektīva dzimšanas dienai šis logotips ticis morāli atsvaidzināts un grafiski modernizēts. Sen nevienā koncertā nebiju manījis tik fanātisku ažiotāžu pie suvenīru produkcijas stendiem: Londonas arēna O2 var uzņemt 20 000 skatītāju, un neviens neatstāj telpas, neiegādājoties kādu totēmu - T krekliņu vai divus - ar The Rolling Stones simboliku.
Visi šie štrunti grupai ir ļoti gaumīgi un estētiski pievilcīgi - norādījumus par dizainu sniedz solists Miks Džegers un bundzinieks Čārlijs Votss. The Rolling Stones dalībnieki nekad nav kautrējušies monetizēt savu slavu, tāpēc biļetes uz jubilejas koncertiem ir dārgas: Londonā - 106-406 sterliņu mārciņas, Amerikā - 115-832 ASV dolāri. Taču jebkurā gadījumā tas ir lētāk, nekā cilvēki samaksā par aifonu. Kaut gan pašā skatuves priekšā - mēles zonā - ir īpašs fanu sektors, un par iekļūšanu tajā Londonā bija jāsamaksā vairāk nekā 1000 mārciņu. Tas bija pilns līdz malām.
«Kāds noskaņojums ir tiem, kuri sēž vislētākajās vietās?» koncerta sākumā ironizē Miks Džegers. «Patiesībā tās nemaz nav tik lētas.» Zāle viņam atbild ar svilpieniem un «bū-ū-ū». Turpmāk dziedātājs tikai pateicas klausītājiem par uzticību un interesējas, vai te ir kāds, kurš dzirdējis The Rolling Stones 1962. gadā, un, izrādās, tādu nav maz. «Šis ir zīmīgs gads Lielbritānijai. Karaliene atzīmēja savas valdīšanas 60 gadu jubileju, un mēs neuzstājāmies viņas svinībās. Londona uzņēma olimpiskās spēles, un mēs tur arī nebijām. Džeimss Bonds svinēja sava kino mūža 50. gadadienu, un mēs neierakstījām dziesmu bondiānas jaunākajai sērijai. Taču es esmu patiesi laimīgs, ka šovakar jūs esat šeit un mēs arī esam šeit,» uzsver Miks Džegers.
Tādi zobi, tāda āda!
Koncerta ievadā, vēl pirms mūziķu parādīšanās uz skatuves, tiek demonstrēts videoklips, kurā savās domās par The Rolling Stones dalās Niks Keivs, Džonijs Deps, Eltons Džons, Pīters Geibriels un citas zvaigznes. «Es nekad agrāk nebiju redzējis tādus zobus un tādu ādu kā viņiem!» savas jaunības atmiņas par tikko debitējušo grupu The Rolling Stones nespēj aizmirst Igijs Pops.
The Rolling Stones koncerts joprojām apgāž visus priekšstatus par vecumu, zobiem, ādu un spēju radīt tādu mūziku un tādu skanējumu, kas ir nesamocīts, oriģināls un tieši šim laikam atbilstošs. Tas ir pārsteigums, ka The Rolling Stones koncertā Londonā skan nevis kā arhivāru vai vecu rokenrola mērkaķu ansamblis, bet kā aktuāla, mūsdienīga grupa. Mūziķi necenšas izsaukt pagātnes rēgus, viņi spēlē ar apbrīnojamu brīvību un degsmi, radot biezu, koncentrētu, asu, karstu un precīzu skanējumu, kas atstāj emocionāli un instinktīvi piesātinātas improvizācijas iespaidu.
Šo ideālo saspēli un muzicēšanas entuziasmu neapgrūtina nostalģijas un patosa spiediens, kas bieži velk uz leju un pārvērš leģendārus mūziķus par pagātnē iestrēgušiem, savā meistarībā nogurdinātiem virtuoziem. The Rolling Stones četrotne - Miks Džegers (69), Kīts Ričardss (68), Čārlijs Votss (71) un Ronijs Vuds (65) - tomēr izvēlas realitāti, kas vienmēr ir jautrāka, dzīvelīgāka un sarežģītāka par jebkādām atmiņām, pat tik kolorītām kā viņiem. The Rolling Stones var dzīvot tikai uzstājoties. Koncerts ir atjaunināšanas procedūra, tā ir maģiska iespēja bremzēt neizbēgamo novecošanu - kaut uz tām divām ar pusi stundām, kamēr ilgst šis fantastiskais ceļojums, kamēr skan šīs 23 dziesmas. Programmā ir tikai hiti, izņemot (I Can't Get No) Satisfaction, un divi jauni gabali Doom and Gloom un One More Shot, kas iekļauti nupat iznākušajā izlasē Grrr!.
Šie mirkļi ieiet vēsturē
Miks Džegers uz skatuves ir kvēlojošs enerģijas un harismas kamols, kas iekarst vēl vairāk, kad viņam blakus parādās amerikāņu soulmūzikas un R&B primadonna Mērija Džei Blaidža - viņu duets dziesmā Gimme Shelter ir episks un nežēlīgs kā viesuļvētra Sendija. Vēl viens koncerta viesis ir britu ģitārists Džefs Beks - viņš kopā ar The Rolling Stones sasniedz ģitārspēles ekstāzi amerikāņu blūzmeņa Džeimsa Bērka Odena jeb Sentlūisas Džimija Odena kompozīcijā I'm Going Down.
Cieņu pret amerikāņu muzikālo kultūru grupa pauž dziesmā All Down the Line. Uz lielā ekrāna cits citu nomaina mūziķu vārdi un portreti: Līds Belijs, B. B. Kings, Bo Didlijs, Bobs Dilans, Džons Lī Hūkers, Eta Džeimsa, Elviss Preslijs, The Staple Singers, Česters Artūrs Bērnets jeb Howlin' Wolf, Džeimss Brauns, Džerijs Lī Lūiss, Henks Viljamss, Sems Džons Hopkinss jeb Lightnin' Hopkins, Otiss Redings, Džonijs Kešs, Lūiss Ārmstrongs, Čārlijs Pārkers, Merle Hagards, Mailss Deiviss, Marions Volters Džeikobss jeb Little Walter, Misisipi Freds Makdauels, Sonijs Rolinss, Čaks Berijs, Ričards Veins Penimens jeb Little Richard, Madijs Voterss, Tina Tērnere un Otiss Spans. Visa šī uzskaite ir nepieciešama, lai dziļāk izprastu The Rolling Stones daiļrades ģenealoģiju, kurā noteicošā loma ir bijusi amerikāņu folkmūzikai, kantrimūzikai, gospeļiem, blūzam, soulmūzikai un R&B.
Īpaši gaidīti koncerta viesmūziķi ir bijušie The Rolling Stones dalībnieki. Basģitārists Bils Vaimens ar nesatricināmu un pat vienaldzīgu sejas izteiksmi pievienojas dziesmās It's Only Rock'n'Roll (But I Like It) un Honky Tonk Women. Savukārt ģitārists Miks Teilors, kurš jau sen neizskatās pēc rokmūzikas ikonas, apvelta skaņdarbu Midnight Rambler ar savā smalkajā lirismā un spēkā tik grandiozu solo, ka tas pats par sevi kļūst par vakara virsotni. Kamēr Miks Džegers dedzīgi lēkā avanscēnā, svarīgi un vēsturiski notikumi risinās otrajā plānā - Miks Teilors uz īsu brīdi pārstāj spēlēt, kaut ko pačukst Ronijam Vudam ausī un aizkustinoši noskūpsta The Rolling Stones muzikālo dzinēju un ritma noteicēju Kītu Ričardsu uz vaiga.